2020. gada deviņos mēnešos konsolidētajā pašvaldību budžetā gan ieņēmumi, gan izdevumi samazinājušies līdzīgā apmērā – par 2,6%, tādējādi nodrošinot 111,1 miljona eiro pārpalikumu. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu plāna pārpilde gada sākumā, kad vēl nebija vērojama Covid-19 krīze, sekmēja augstu pārpalikumu pašvaldību budžetā janvārī-februārī, taču kopš marta uzkrātais pārpalikums sarucis. Kopumā deviņos mēnešos pārpalikums bija aptuveni pagājušā gada apjomā, kas tradicionāli samazināsies uz gada beigām, pieaugot izdevumiem, informē Finanšu ministrija. Jāatzīmē, ka kopš 2019. gada beigām par 103,9 miljoniem eiro ir pieaudzis pašvaldību naudas līdzekļu noguldījumu atlikums, septembra beigās sasniedzot 596,3 miljonus eiro.
Šā gada deviņos mēnešos konsolidētajā pašvaldību budžetā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, ieņēmumi samazinājušies par 54,5 miljoniem eiro, jeb 2,6%, veidojot 2079,1 miljonu eiro. Ieņēmumu samazinājumu galvenokārt ietekmēja IIN ieņēmumu sarukums, un tieši pašvaldību budžetā tie samazinājās par 37,1 miljonu eiro jeb 3,4%. IIN ieņēmumu kritumu noteica vairāki faktori – IIN ieņēmumu plāna pārpilde 2019. gadā, uzņēmumiem aktīvi sadalot savu iepriekšējos gados uzkrāto peļņu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas sistēmas reformas rezultātā; diferencētā neapliekamā minimuma paaugstināšana no 230 līdz 300 eiro, neapliekamā minimuma pensionāriem no 270 līdz 300 eiro, kā arī atvieglojuma par apgādājamo no 230 līdz 250 eiro paaugstināšana no 2020. gada 1. janvāra. Savukārt no šā gada marta, sākoties Covid-19 krīzei, papildu negatīvo ietekmi uz IIN ieņēmumiem veidoja nodarbināto skaita samazināšanās un valdības pieņemtie lēmumi par nodokļa termiņa pagarinājumiem un avansa maksājumu atcelšanu nodokļu maksātāju atbalstam.
Kopējo ieņēmumu mazināšanos veicināja arī nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumi, kas sarukuši par 8,3 miljoniem eiro jeb 4,4%. Tas skaidrojams ar iespēju atlikt NĪN maksājumus 2020. gada ietvaros, kas ir viens no ieviestajiem atbalsta pasākumiem Covid-19 seku mazināšanai. Covid-19 ietekmē par 14,9 miljoniem eiro jeb 15,8% ir samazinājušies arī pašvaldību pašu ieņēmumi, samazinoties ieņēmumiem no maksām par izglītību, tai skaitā interešu izglītību, telpu nomas un biļešu realizācijas. Savukārt pieaugumu pašvaldību budžeta ieņēmumos nodrošināja transferti no valsts budžeta, kas pieauguši par 17,8 miljoniem eiro jeb 2,6%. Transferti pamatfunkciju nodrošināšanai auguši par 42,1 miljonu eiro jeb 8,3%, galvenokārt pateicoties speciālajai dotācijai, lai kompensētu IIN ieņēmumu kritumu. Turpretī transferti Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai samazinājušies par 24,3 miljoniem eiro jeb 13%, tuvojoties 2014.-2020. gada ES fondu investīciju cikla noslēgumam.
Jāatzīmē, ka arī pašvaldību budžeta izdevumi šā gada deviņos mēnešos ir samazinājušies – par 52,1 miljonu eiro jeb 2,6%. Neskatoties uz to, ka deviņos mēnešos bija vērojams mērens izdevumu pieaugums atlīdzībai, sociālā rakstura maksājumiem un subsīdijām un dotācijām, lielākais izdevumu samazinājums bija kapitālajos izdevumos, kas sarukuši par 62,8 miljoniem eiro jeb 14,1%. Tai skaitā kapitālie izdevumi ES fondu projektu īstenošanai samazinājās par 10,8 miljoniem eiro un pašvaldību pamatfunkciju realizācijai – par 52,1 miljonu eiro. Ja kapitālo izdevumu samazinājums ES fondu projektiem ir skaidrojams ar 2014.–2020. gada investīciju cikla noslēgšanos, tad izdevumu samazināšanos pamatfunkciju nodrošināšanai galvenokārt noteica aizņemšanās ierobežojumi.
Atbilstoši likumam "Par valsts budžetu 2020. gadam" pašvaldības drīkst aizņemties limita ietvaros ES fondu projektiem un pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecībai vai paplašināšanai, lai mazinātu rindas pirmsskolas izglītības iestādēs. Vienlaikus jāatzīmē, ka, lai mazinātu Covid-19 ietekmi uz ekonomisko aktivitāti pašvaldībās, šā gada aprīlī 2020. gada pašvaldību aizņēmumu limits tika palielināts par 150 miljoniem eiro, nodrošinot aizņēmuma pieejamību pašvaldībām tautsaimniecībai nozīmīgiem augstas gatavības investīciju projektiem, tai skaitā Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijai. Sagaidāms ka gada pēdējos mēnešos pieaugs kapitālie izdevumi, ko veicinās palielinātais aizņemšanās limits.
Izdevumu samazinājums vērojams arī preču un pakalpojumu izdevumos. Tie ir samazinājušies par 49,5 miljoniem eiro jeb 11,2%, kas skaidrojams ar ēdināšanas izdevumu samazinājumu valsts un pašvaldību aprūpē esošo personu uzturēšanai. Izdevumu sarukums vērojams arī komandējumu un darba braucieniem, transporta pakalpojumiem iestāžu vajadzībām, degvielai, izdevumiem par siltumenerģiju, tai skaitā apkuri, kurināmā krājumiem, materiāliem, energoresursiem un citās pozīcijās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
