'Swedbank' neizpratnē: iedzīvotāji biometriju lieto kūtri  (24)

Biometriju šobrīd lieto vien 41% iedzīvotāju, kuriem ir viedtālruņi. Tie, kuri izmanto biometriju, visbiežāk izmanto tieši pirksta nospieduma atpazīšanu, liecina bankas veiktā aptauja.

Teju puse (46%) aptaujāto atzīst, ka viņiem ir ērtāk lietot jau ierastās tehnoloģijas, bet 36% norāda, ka biometrija ne vienmēr strādā. Savukārt, ceturtdaļa (25%) iedzīvotāju uzskata, ka šī tehnoloģija nav droša, bet katrs piektais neizprot tās darbību, tāpēc nelieto.

"Biometrija šobrīd ir viena no drošākajām autentifikācijām: konkrētām lietotnēm vai datiem var piekļūt vienīgi pats lietotājs, jo attiecīgajā viedtālrunī saglabā tikai savus biometrijas datus. Biometrijas pamatā ir personu identificēšana pēc tā, "kas tu esi", nevis "ko tu zini". Tāpēc mūsu klientu ērtībām piedāvājam izmantot biometriju ne tikai kā pieslēgšanos internetbankai, bet arī ikdienas maksājumu pārskaitīšanai noteikta limita ietvaros", stāsta "Swedbank" Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs.

Kredītiestāde norāda: "Ja ir bažas, ka dati varētu tikt nozagti un izmantoti negodprātīgi, der atcerēties – lai arī tālrunis ir viscaur pārklāts ar pirkstu nospiedumiem, tomēr jaunākās paaudzes pirkstu nospiedumu sensori neatļauj tos pieņemt. Tāpat arī neļauj izmantot biometriju kā autentifikācijas rīku vecākās ierīcēs vai ierīcēs, kuras ir "uzlauztas" un nav ar ražotāja sertificēto programmatūru. Turklāt biometrisko datu izmantošana krāpnieciskos nolūkos ir daudz sarežģītāka, jo nepietiek tikai ar kodu iegūšanu – nepieciešama arī lietotāja klātesamība."

"Ņemot vērā, ka biometriju jaunākajos viedtālruņos nodrošina teju visi mobilo ierīču ražotāji, tai būtu jākļūst arvien plašāk izmantotai, jo tā ne tikai garantē atbilstošu datu drošību, bet arī ir ļoti būtiska alternatīva gadījumā, lai piekļūtu savām finansēm, ja kāds cits autentifikācijas rīks, piemēram, Smart-ID vai kodu kalkulators, tajā brīdī nav pieejams," atzīmē Frolovs.