Delfi foto misc. - 72898
Foto: LETA
Valdība ir salīdzinoši veiksmīgi tikusi galā ar Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa radītajām sekām un Covid-19 otrajā vilnī krīzes pārvarēšanai ir jāīsteno elastīga fiskālā politika. To jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā Nr. 9 par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzīst Fiskālās disciplīnas padome.

Tā norāda, ka 2020. gada 1. un 2. ceturkšņa IKP rezultāti un 3. ceturkšņa ātrais IKP novērtējums dod cerību, ka Finanšu ministrijas prognozētā IKP lejupslīde -7% 2020.gadā nepiepildīsies. Lai šī prognoze piepildītos, būtu jānotiek apmēram 14% IKP lejupslīdei 4. ceturksnī, kas nav reāli.

"Attīstoties Covid-19 otrajam vilnim, Latvijā ir radīts zināms fiskālais spilvens, ko veido relatīvi zems valsts parāds pirms krīzes, konservatīvais valsts budžets 2020. gadam un piesardzīgi veidotais budžets nākamajam gadam. Tas ir priekšnoteikums elastīgas fiskālās politikas īstenošanai arī pandēmijas otrajā vilnī," komentē Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Finanšu ministrijaInna ŠteinbukaFiskālās disciplīnas padome

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit