Vēlas veicināt finanšu sektora konkurētspēju un digitālo attīstību

"Pastāvot ļoti augstai nenoteiktībai par Covid-19 ierobežošanai nepieciešamo laiku, gan pasaules, gan Latvijas ekonomiskās attīstības prognozes ir tikušas visai strauji koriģētas un ar šādām korekcijām jārēķinās arī turpmāk. Ekonomikas atveseļošanās notiek nevienmērīgi gan valstu, gan nozaru griezumā, un tā lielā mērā būs atkarīga tieši no vīrusa turpmākās izplatības. Vīrusa ierobežošana un finansējuma pieejamība uzņēmējiem un iedzīvotājiem šodien un nākotnē ir svarīgākie faktori turpmākai ekonomikas attīstībai," uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs.

Valdība ir vienojusies īstenot tādu finanšu tirgus politiku, kas veicina finanšu sektora konkurētspēju un digitālu attīstību, atbalstot tautsaimniecības izaugsmi. Līdz ar to plānā ietverto pasākumu mērķis ir turpināt atbalstīt inovatīvu un pieejamu finanšu sektoru, kas sekmē un atbalsta ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību, kā prioritāros nosakot trīs attīstības virzienus: finansējuma pieejamība un investīciju iespējas, digitalizācija un inovatīvu pakalpojumu pieejamība un ilgtspējīgas finanses.

Pēdējo divu gadu lakā Latvijas banku sektorā, kas ir galvenās starpnieku institūcijas uzņēmumu un privātpersonu kreditēšanā un maksājumu pakalpojumu sniegšanā, mainās īpašnieku sastāvs, tirgus daļas un darbības modeļi. Ievērojami sarucis ārvalstu klientu skaits un tiem sniegto pakalpojumu apjoms, teikts plānā. Šo izmaiņu rezultātā ir samazinājusies kredītiestāžu peļņa, tomēr kredītiestāžu vidējie atdeves rādītāji pārsniedz ES vidējo līmeni. 2019. gadā un 2020.gada pirmajā pusē uzņēmumu un privātpersonu kreditēšana bija vāja. Saglabājoties piesardzīgam kreditēšanas piedāvājumam un pieprasījumam, var tik ietekmēta ekonomikas izaugsmes atjaunošanās.

Latvijas kapitāla tirgus joprojām ir maz attīstīts. Vērtējot pēc akciju tirgus kapitalizācijas pret IKP, Latvija ir pēdējā vietā starp ES valstīm, būtiski atpaliekot arī no kaimiņvalstīm. Tā kā finanšu pakalpojumu sektorā ir salīdzinoši augstas darbības uzsākšanas barjeras, inovāciju veicināšanā un jaunu spēlētāju ienākšanai tirgū ļoti būtisks ir arī uzraugošo institūciju atbalsts.

Attiecībā uz atsevišķiem alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzējiem joprojām notiek licencēšanas process, kas rada neskaidrību par darbību regulējošo normatīvo ietvaru līdz attiecīgas licences izsniegšanai.

Finanšu sektors ir vislielākais digitālo tehnoloģiju lietotājs un būtisks ekonomikas un sabiedrības digitalizācijas veicinātājs. Lai gan finanšu inovācija nav jaunums, ir ievērojami palielinājušies ieguldījumi tehnoloģijā un inovāciju temps. Tiek plaši izvērsti finanšu tehnoloģiju risinājumi, kas maina finanšu nozari un to, kā patērētāji un uzņēmumi piekļūst pakalpojumiem.

Finanšu tehnoloģija rada gan iespējas, gan jaunus izaicinājumus attiecībā uz normatīvo atbilstību un uzraudzību. Finanšu tehnoloģija rada arī problēmas – ar kiberdrošību saistītus riskus, ar datu, patērētāju un ieguldītāju aizsardzību un tirgus integritāti saistītus jautājumus.

Plāns paredz finanšu tirgus politikas mērķus un pasākumus finanšu sektora attīstībai vidējā termiņā, vienlaikus norādot par pasākumu izpildi atbildīgās institūcijas, uzdevumu izpildes termiņus, sasniedzamos rezultātus un plāna izpildes uzraudzības kārtību.

Ilgtermiņā svarīga būs politikas normalizācija un patstāvīgi funkcionējoša ekonomika, un līdz ar to arī finanšu sektora spēja efektīvi nodrošināt finansējuma pieejamību, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ko pandēmija skārusi vissmagāk. Ekonomikas atveseļošanā un tālākā attīstībā kritiski svarīga būs digitālā pāreja, lai nodrošinātu tehnoloģisko neatkarību, konkurētspēju, zaļo pāreju, darba vietu veidošanu un iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanu. Arvien lielāks uzsvars nepieciešams arī uz ilgtspējīgas finansēšanas jautājumiem, kas integrē vides, sociālos un pārvaldības kritērijus uzņēmējdarbībā vai investīciju lēmumos, lai klienti un sabiedrība ilgtermiņā iegūtu, nodrošinot ilgtspējīgu attīstību.