Valdība otrdien lēma par valsts atbalsta pasākumiem krīzes skartajiem uzņēmumiem un to darbiniekiem. To, kādi būs cietušo uzņēmēju un nodarbināto atbalsta mehānismi, preses konferencē skaidro finanšu ministrs Jānis Reirs un ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Preses konferences ieraksts skatāms portālā "Delfi".
Vitenbergs uzsvēra, ka pat brīžos, kad uzņēmumi nestrādā, tiem ir pietiekami lieli maksājumi, turklāt tūlīt būs ziema un komunālie maksājumi palielinās. "Ir svarīgi, ka spējam saglabāt šos uzņēmumus, kuri līdz šim strādāja labi un nebija nekādas pazīmes, ka tiem varētu būt grūtības," piebilda ministrs.
Viņš uzsvēra, ka šobrīd ir zināmas tās nozares, kam atbalsts ir nepieciešams, un tās dalās divos blokos – tie, kas ir slēgti pavisam, un nevar turpināt darbu un tie, kas ir daļēji slēgti.
"Ja secināsim, ka kāda nozare , kurai šis atbalsts būs vajadzīgs, nekvalificējas šajā atbalstā, tad esam gatavi šos priekšlikumus pārskatīt finanšu ministra vadītajā darba grupā," piebilda Vitenbergs.
Tomēr viņš piebilda, ka ir ļoti svarīgi, ka turpinās darbs ilgtermiņā, jo šodien pieņemtie ir īstermiņa risinājumi, lai cilvēki nepaliktu bez iztikas līdzekļiem.
"Turpinām strādāt pie "Altum" atbalsta mehānismiem, kas sevi labi pierādījuši, tiem noteikti jāpagarina termiņš," viņš sacīja.
"Šie ieviestie rīki ir īstermiņa mehānismi cilvēkiem, kuri nevar strādāt, taču skatāmies arī ilgtermiņā, un, kā parādīja Covid-19 pirmais vilnis, visvairāk darbu zaudēja cilvēki, kas strādāja tūrisma pakalpojumu nozarē. Patlaban vairāk nekā 10 tūkstoši darbinieku no šīs nozares ir atraduši darbu citās nozarēs, jo šajā laikā, kad daļai nozaru iet smagi, ir nozares, kuras aug, piemēram, pārtikas rūpniecība, kokrūpniecība, ķīmijas rūpniecība un tajās trūkst darba roku. Tādēļ mēs no ministrijas puses esam sākuši izstrādāt instrumentu, kas, cerams, drīzumā sāks darboties, un ir paredzēts, lai celtu kvalifikāciju šajos uzņēmumos, kuros būtu iespējams apmācīt cilvēkus uz vietas," uzsvēra Vitenbergs.
Patlaban Labklājības ministrija gatavo arī jaunu piedāvājumu darbnespējas lapas apmaksai, preses konferencē sacīja Reirs. Šobrīd Covid-19 slimajiem lapas tiek apmaksātas no 2.dienas, bet tiek gatavotas izmaiņas, lai darbiniekiem, ko skāris Covid-19, apmaksa ir no pirmās dienas. Šis priekšlikums tiks skatīts pēcpusdienas valdības sēdē.
"Tas ir īpaši svarīgi, lai mēs saglabātu esošos uzņēmumus, jo nemitīgi pienāk informācija, ka saslimstība konstatēta citos ražojošos uzņēmumos, kuri paši sekmīgi lokalizējuši šos gadījumus. Taču trauksmes zvani skan, un ir svarīgi, lai cilvēkiem līdz testa veikšanai ar valsts atbalsta palīdzību ir iespēja palikt mājās," sacīja Vitenbergs.
Jau ziņots, ka otrdien valdība apstiprināja Ekonomikas ministrijas priekšlikumus par trīs veidu pabalstiem krīzē cietušo nozaru uzņēmumiem un to darbiniekiem. Priekšlikumi paredz izmaksāt dīkstāves pabalstus, algas subsīdijas krīzes skarto nozaru uzņēmumu darbiniekiem un grantus uzņēmumiem.
Noteikumi paredz, ka atbalsts dīkstāvē esošu darbinieka atlīdzības kompensēšanai tiks izmaksāts darbiniekam 70% apmērā no deklarētās mēneša vidējās bruto darba samaksas par periodu no 2020. gada 1. augusta līdz 30. oktobrim, vai no to deklarēto mēnešu vidējo bruto darba samaksas pēc 2020. gada 1. augusta, kuros darbinieks faktiski strādājis, bet ne mazāk kā 330 eiro apmērā un ne vairāk kā 1000 eiro apmērā par kalendāra mēnesi.
Atbalsts nepilnu darba laiku strādājošo darbinieku atlīdzības kompensēšanai tiks izmaksāts kā atbalsts darba algu subsīdijai darba devējam 50% apmērā no deklarētās mēneša vidējās bruto darba samaksas par periodu no 2020.gada 1.augusta līdz 31. oktobrim, bet ne vairāk kā 500 eiro apmērā par kalendāra mēnesi par darbinieku. Vienlaikus noteikts pienākums darba devējam izmaksāt darbiniekam starpību starp saņemtā atbalsta apmēru un darba samaksas apmēru, tādējādi nodrošinot, ka darbinieks saņems 100% atlīdzību.
Savukārt atbalsta apmērs uzņēmumam noteikts 30% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru nomaksāti darba algas nodokļi 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, kopsummas, bet ne vairāk kā 50 000 eiro par atbalsta periodu, un ne vairāk kā 800 000 eiro saistītai personu grupai.
Vitenbergs preses konferencē sacīja, ka programmas vēl jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju un mērķis ir viens – lai līdzekļus būtu iespējams izmaksāt līdz decembra vidum. Viņš gan aicināja uzņēmumus nesteigties un negāzt apkārt VID ēku, jo par pieteikšanos vēl tiks informēti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!