Pētījums: 40% iedzīvotāju atzīst, ka ģimenes naudas lietās valda diezgan liels haoss  (48)

Vienlaikus iedzīvotāji ir augstās domās par savu finanšu pratību – 68% uzskata, ka viņu zināšanas ir pietiekamas, lai veiksmīgi plānotu un rīkotos ar savas mājsaimniecības naudas lietām.

Ar naudu saistītu stresu rada raizes par ģimenes finanšu situāciju. 36% aptaujāto diezgan pārliecinoši atzīst, ka par ģimenes finansēm nākas satraukties tikai dažas reizes gadā, bet 12% šādu stresu neizjūt nekad. Toties puse no visiem Latvijas iedzīvotājiem par finanšu situāciju uztraucas katru mēnesi vai biežāk, 14% – pat katru dienu. Tas ir ievērojams trauksmes līmenis, ar ko ik dienas jāsaskaras un jātiek galā. Finanšu stress ietekmē arī citas dzīves jomas – visbiežāk tas negatīvi atsaucas uz veselību (43%) un attiecībām ar tuviniekiem (24%).

Biežāk par naudas jautājumiem raizējas gados jauni cilvēki (19–29 gadi), rīdzinieki un pašnodarbinātas personas. Protams, tās ir ievērojamas rūpes arī iedzīvotājiem, kuru ienākumi ir zemi vai kuri šobrīd ir bez darba.

"Veselīgās devās stress ir pieņemama un zināmā mērā pat nepieciešama dzīves sastāvdaļa, kas mūs mobilizē un mudina uz mērķtiecīgu rīcību. Zemi ienākumi viennozīmīgi rada lielu izaicinājumu nodrošināt visas ģimenes vajadzības, bet tajā pašā laikā daudzi no mums varētu dzīvot labāk ar esošo naudas apjomu, piemēram, mainot naudas tērēšanas un aizņemšanās paradumus, kā arī pakāpeniski veidojot uzkrājumu drošības spilvenu. Ir nenoliedzama sakarība – jo zemāki ienākumi, jo lielāks stresa līmenis, bet augstāko ienākumu grupā tas sarūk. Taču augsti ienākumi pēc būtības nenodrošina finansiālo labklājību. Tās pamatā ir nevis tas, cik nopelnām, bet gan tas, kā ar nopelnīto naudu rīkojamies," stāsta "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, 40% iedzīvotāju atzīst, ka viņu ģimenes naudas lietās valda diezgan liels haoss, bet 65% nav apmierināti ar šī brīža finansiālo situāciju. Kopumā ar finansiālas dabas apgrūtinājumiem pēdējo sešu mēnešu laikā nācies saskarties 78% Latvijas mājsaimniecību. Visbiežāk tie izpaudušies kā grūtības uzkrāt ilgtermiņa mērķiem (40%), nemiers un satraukums par naudu (34%), dzīvošana no algas līdz algai (30%) vai vainas apziņa par naudas tērēšanu nesvarīgām lietām (29%). Gandrīz desmitā daļa (9%) mājsaimniecību saskārušās ar situāciju, kad vairs nespēj tikt galā ar ikdienas maksājumiem.

"Runāt par budžeta plānošanu un finanšu prasmju uzlabošanu Latvijas sabiedrībā intensīvāk esam sākuši tieši pēdējos gados. Gadu no gada šīs prasmes Latvijas iedzīvotājiem uzlabojas, taču nepieciešama arī atbilstoša rīcība. Joprojām ir daudz uzlabojamo jomu, kurās plūstam pa straumi un neņemam kontroli savās rokās. Tas nozīmētu pievērsties rūpīgai budžeta plānošanai, izvirzīt mērķus un rīkoties atbilstoši iepriekš izveidotam plānam. Finanšu stress samazinās brīdī, kad šajā jomā ieviešam kārtību, jo plānošana rada drošības un stabilitātes sajūtu par nākotni. Cilvēki mēdz teikt, ka viņu rīcībā nav tik daudz naudas, lai plānotu, taču ir tieši pretēji – jo mazāk naudas, jo rūpīgāk jāseko, kur katrs eiro cents tiek iztērēts. Nauda nenes laimi, taču tai nenoliedzami ir būtiska loma mūsu ikdienā, kas ķēdes reakcijā atsaucas uz neskaitāmām citām dzīves jomām," rezumē Evija Kropa.

Raksturīgi, ka Latvijas iedzīvotāji nelabprāt runā par naudu. Galvenā stratēģija, kā mazināt finanšu jautājumu radīto stresu, ir rūpīgāka pievēršanās budžeta plānošanai (39%), hobijiem un atpūtai (37%), savlaicīga uzkrājumu veidošana neparedzētām dzīves situācijām (30%).

"Swedbank" Finanšu institūta 2020.gada pētījums veikts sadarbībā ar "Snapshoots". Ar interneta interviju palīdzību aptaujāti 1027 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.