ES programmām neviendabīgi rezultāti un informācijas kvalitāte joprojām uzlabojama

Lai gan revidenti atzinīgi vērtē to, ka ziņojumi turpina uzlaboties un kļūst līdzsvarotāki, viņi arī norāda uz vairākām problēmām: EK snieguma novērtējumu kvalitāte dažādās programmās joprojām ir atšķirīga, un joprojām ir problemātiski noteikt stabilus un informatīvus snieguma rādītājus. Viņi arī apgalvo, ka EK būtu jāsadarbojas ar dalībvalstīm, lai vēl vairāk uzlabotu datu ticamību, kad tā ziņo par budžeta sniegumu.

Revidenti pārbaudīja, vai EK ir stabils process augsta līmeņa ikgadējai ziņošanai par ES politikas un izdevumu programmu sniegumu un vai tās sasniedz savus mērķus efektīvi, lietderīgi un saimnieciski. "Iedzīvotāji vēlas zināt, vai ES programmas nodrošina rezultātus un izmaksu lietderību," teica par šo pārskatu atbildīgais ERP loceklis Jans Gregors. "Komisijai ir labas procedūras, lai sagatavotu augsta līmeņa snieguma ziņojumus un sniegtu līdzsvarotākus un skaidrākus novērtējumus nekā iepriekš. Tomēr tā skaidri nenorāda, cik ticama ir paziņotā informācija."

Pēdējos gados EK gada ziņojumi par sniegumu ir attīstījušies no vairākiem atsevišķu ziņojumu apkopojumiem līdz saskaņotākam kopumam. Tagad tajos ir iekļautas iedaļas par snieguma novērtējumu katrai izdevumu programmai, un tas ir ievērojams pozitīvs pavērsiens. Tomēr revidenti uzskata, ka Komisijas novērtējumi kodolīgākajā augsta līmeņa gada pārvaldības un snieguma ziņojumā (AMPR) parasti sniedz pārāk pozitīvu ainu salīdzinājumā ar detalizētāku ziņošanu programmu pārskatos.

Turklāt revidenti apgalvo, ka joprojām nav iespējams veikt atsevišķu programmu pilnīgu snieguma novērtējumu, galvenokārt tādēļ, ka saņemtā informācija ir nepilnīga. Tomēr, pamatojoties uz 2019. gadam iesniegtajiem rādītājiem, kā arī uz nesenajiem EK novērtējumiem un pašu veiktajām revīzijām, tika vērtēts, vai programmas visās galvenajās ES budžeta jomās ir "uz pareizā ceļa", lai sasniegtu mērķus.

Attiecībā uz ES pētniecības pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" nekas neliecina, ka sniegums būtu apdraudēts, un ir daudzi sekmīgu projektu piemēru.

Revidenti atzina, ka šī programma dod ES pievienoto vērtību, pateicoties tās unikālajam raksturam un Eiropas mērogam. Attiecībā uz vēl vienu pamatprogrammu – ESIF fondu ("Junkera plāns") – rādītāji liecina, ka tā ir uz pareizā ceļa, lai mobilizētu investīcijas 500 miljardu eiro apmērā. Tomēr revidenti norāda, ka tirgus būtu varējis uzņemt daļu no šīm investīcijām, un brīdina par pārspīlētiem multiplikatora aprēķiniem, kas varētu veicināt pārāk pozitīvu novērtējumu.

Attiecībā uz Kohēziju: lai gan EK un dalībvalstis jau bija pārskatījušas sākotnējos 2014.–2020. gada mērķrādītājus, tikai nedaudz vairāk nekā trešdaļa rādītāju attiecībā uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu liecina par savlaicīgu progresu. Pirms Covid-19 krīzes izskatījās, ka lielākā daļa nodarbinātības un izglītības mērķrādītāju tiks sasniegti līdz 2020. gadam, bet progress pētniecības un attīstības, nabadzības un sociālās iekļaušanas jomā atpalika. Šajā politikas jomā Komisijas pašas snieguma dati rāda, ka programmas neatbilst sākotnējām cerībām.

Revidenti uzskata, ka EK 2019. gada ziņojums par KLP darbības rezultātiem (jeb sniegumu) ir pārāk pozitīvs un tajā galvenā uzmanība nav pievērsta rezultātiem. Galvenais trūkums ir tas, ka snieguma rādītāji KLP finansiālā atbalsta sniegšanai 2014.–2020. gada periodam nav balstīti uz detalizētu intervences loģiku. Piemēram, tiešie maksājumi lauksaimniekiem ir samazinājuši lauksaimnieku ienākumu svārstīgumu, taču to mērķis nav palīdzēt lauksaimniekiem sasniegt pietiekami augstu dzīves līmeni. Turklāt ir konstatēts, ka KLP pasākumiem ir maza ietekme uz klimata pārmaiņu novēršanu.

EK ziņojumos nav norādīts, vai Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds sekmīgi virzās uz mērķa sasniegšanu, bet pieejamā informācija liecina par tā atbilstību un ES pievienoto vērtību. Integrācijas un legālās migrācijas rādītāji pozitīvi parāda to sasniegumus arī tāpēc, ka vēl nav iespējams novērtēt ilgtermiņa ietekmi (piemēram, atšķirības starp migrantu un ES valstspiederīgo nodarbinātības izredzēm).

EK nesniedz pietiekamu informāciju, kas ļautu rūpīgi novērtēt divu finansēšanas instrumentu sniegumu, proti, viens ir paredzēts sadarbībai ar jaunattīstības valstīm, bet otrs – attiecībām ar ES dienvidu un austrumu kaimiņvalstīm. Tomēr attiecībā uz pēdējo rādītāji liecina par pozitīvu nabadzības mazināšanas, izglītības, dzimumu līdztiesības un cilvēces attīstības tendenci un sliktāku tendenci demokrātijas, tiesiskuma un politiskās stabilitātes stiprināšanā.

Visbeidzot, revidenti atzīst, ka revidējamās vienības ir īstenojušas praksē lielāko daļu no viņu iepriekš formulētajiem ieteikumiem par ES programmu snieguma uzlabošanu. Tomēr joprojām iespējams turpmāks progress.