Trešdien, 25. novembrī, Saeima attālinātā ārkārtas sēdē otrajā un galīgajā lasījumā turpināja izskatīt nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketi, kas ietver kopumā 30 likumprojektus.
Šī ir pirmā reize, kad Saeima darbu pie budžeta veic attālināti e-Saeimas platformā Covid-19 izplatības ierobežošanai noteikto epidemioloģiskās drošības pasākumu dēļ.
Arī pērn, kad Saeima budžeta paketē skatīja 28 likumprojektus ar vairākiem simtiem priekšlikumu, tika labots pēdējo gadu budžeta izskatīšanas ilguma rekords, pārsniedzot līdzšinējo pēdējās desmitgades rekordu, kas tika uzstādīts 2016. gadā. Togad budžeta pieņemšana prasīja 19 stundas un 35 minūtes, bet 2019. gadā aptuveni 25 stundas. Tagad Saeima tikai trīs dienās pie budžeta jau pavadījusi 29 stundas, bet priekšā vēl apjomīgs vairāku dienu darbs.
Pērn gan budžeta pieņemšana beigās ritēja īpaši raiti, jo otrās dienas vakarpusē opozīcija pameta zāli, protestējot pret kārtējo debašu laika samazinājumu. Šogad debašu laiks vēl ne reizi nav samazināts. Turklāt trešdienas vakarā Saeima divreiz pārtrauca budžeta likumprojektu paketes skatīšanu, lai nodotu komisijai un pēc tam arī pirmajā lasījumā pieņemtu grozījumus likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" grozījumus, kas paredz ieviest uz noteiktu laiku Covid-19 pandēmijas laikā atbalstu mazu bērnu vecākiem - slimības palīdzības pabalstu.
Šogad divu dienu laikā bija izskatīti 24 likumprojekti, bet trešdien darbs netika pabeigts pat pie viena likumprojekta. Saeima darbu pie budžeta paketes likumprojektiem turpinās ceturtdien, 26. novembrī, pulksten 9.
Deputāts Mārtiņš Šteins (AP) saskaitījis, ka no 30 likumprojektiem iesniegtajiemm 622 priekšlikumiem trīs darba dienās jeb 29 stundās izskatīti 24 likumprojekti un 227 priekšlikumi jeb 36,5% no visiem priekšlikumiem. Vidējais viena priekšlikuma skatīšanas laiks ir 7,66 minūtes. Trešdien vienam priekšlikumam vidēji veltītas 30 minūtes.
Portāls "Delfi" piedāvāja teksta tiešraidi no budžeta debatēm Saeimā.
Atbildīgā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 17. novembrī izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu 2021., 2022. un 2023. gadam.
Nākamgad konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardu eiro, bet izdevumi – 10,76 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā ieņēmumi plānoti 6,68 miljardi eiro, bet izdevumi – 7,84 miljardi eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3,15 miljardi eiro, bet izdevumi – 3,17 miljardi eiro.
Ieņēmumu samazinājums nākamgad plānots 328 miljonu, bet izdevumu palielinājums – 744 miljonu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts paredzēts 3,9 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Visvairāk papildu līdzekļu nākamgad paredzēts veselības jomai, un papildu 183 miljoni tiks atvēlēti iepriekš paredzētajai veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai.
Atalgojuma pieaugums paredzēts arī pedagogiem, un nākamgad tam papildus plānots novirzīt 33,3 miljonus eiro, bet 2022. gadā un turpmākajos gados – 49,1 miljonu eiro.
Labklājības jomā papildu finansējums 95,7 miljonu eiro apmērā paredzēts garantēto minimālo ienākumu nodrošināšanai trūcīgām personām. 70,7 miljonus plānots novirzīt minimālo pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanai, 23,8 miljoni pašvaldību budžetos paredzēti garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalsta finansēšanai, savukārt 1,3 miljoni eiro plānoti sociālo garantiju palielināšanai bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem.
10,5 miljoni eiro nākamgad paredzēti Tiesībsarga biroja, tieslietu sistēmas iestāžu, Valsts kontroles, Satversmes tiesas un citu neatkarīgo institūciju darbības stiprināšanai. 8,91 miljons eiro paredzēts novirzīt sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus un sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.
Pandēmijas krīze ir iezīmējusi nepieciešamību stiprināt sociālo aizsardzību alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem, teikts budžeta projekta anotācijā. Tādējādi plānots, ka no nākamā gada jūlija šiem nodarbinātajiem būs jāmaksā obligātās sociālās iemaksas. Līdzšinējo patentmaksas režīmu plānots saglabāt tikai pensionāriem un personām ar 1. un 2.invaliditātes grupu.
No 2021. gada par vienu procentpunktu – no 35,9 uz 34,09 procentiem – paredzēts samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi. Darba ņēmējiem sociālais nodoklis paredzēts 10,5 procentu, bet darba devējiem – 23,59 procentu apmērā.
Izmaiņas plānotas arī mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošajiem, un turpmāk par šī nodokļa maksātāju varēs būt tikai pats uzņēmuma īpašnieks, savukārt par darbiniekiem darbaspēka nodokļi būs jāmaksā vispārējā kārtībā.
No nākamā gada minimālo darba algu, kas patlaban ir 430 eiro, plānots celt līdz 500 eiro mēnesī. Līdz 1800 eiro līdzšinējo 1200 eiro vietā paredzēts paaugstināt slieksni, līdz kuram piemēro diferencēto ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa augstāko progresīvo likmi plānots noteikt 31 procenta apmērā; līdz šim tas bija 31,4 procenti.
Vēl uz trim gadiem – līdz 2023. gada beigām – plānots saglabāt pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi piecu procentu apmērā Latvijas augļiem, ogām un dārzeņiem.
Savukārt akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem nākamajos trīs gados katru gadu paredzēts paaugstināt par pieciem procentiem, un ar nodokli apliks arī elektroniskajās cigaretēs izmantojamos šķidrumus.
Paaugstināt plānots arī dabas resursu nodokli atsevišķiem objektiem, tostarp par sadzīves atkritumu un bīstamo atkritumu apglabāšanu poligonos.
Izmaiņas skars arī transporta jomu, un ceļa nodokli plānots palielināt lielajām kravas automašīnām, komersantiem par jaudīgu automašīnu izmantošanu, kā arī līdzsvarot nodokļa likmes vieglajiem un kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem.
Budžeta komisija konceptuāli atbalstījusi iespēju Čeku loterijā reģistrēt arī internetā apmaksātus rēķinus par saņemtajām precēm un pakalpojumiem.
Atbilstoši makroekonomikas attīstības prognozēm, kur ņemta vērā pandēmijas izraisītā krīze un īstenotie atbalsta pasākumi tautsaimniecībai, iekšzemes kopprodukts salīdzināmās cenās šogad samazināsies par septiņiem procentiem. Nākamgad ekonomikas izaugsme atjaunosies, un IKP pieaugums nākamgad plānots 5,1 procents, bet 2022. un 2023. gadā IKP pieaugums stabilizēsies 3,1 procenta apmērā, teikts budžeta likumprojekta anotācijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
