Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos bijis 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā. Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos janvārī-oktobrī saņemti 9 324,7 miljoni eiro, bet izdevumi bija 9 734,6 miljoni eiro. Bilances pasliktināšanos ietekmēja par 117,8 miljoniem eiro jeb 1,2% zemāki ieņēmumi, kā arī izdevumu palielināšanās kopbudžetā par 736,1 miljonu eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar 2019. gada janvāri-oktobri. Atšķirīga situācija vērojama valsts un pašvaldību budžetu līmenī. Ja valsts budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 498,4 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 835 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, tad pašvaldību budžetā bija 88,5 miljonu eiro pārpalikums, bilancei pasliktinoties par 18,9 miljoniem eiro, informē Finanšu ministrija.
Kopbudžeta izdevumu pieaugums šā gada desmit mēnešos par 8,2% saistīts gan ar valdības apstiprinātajiem atbalsta pasākumiem, lai mazinātu Covid-19 ierobežojumu ietekmi uz ekonomiku ("Altum" programmas, dīkstāves pabalsti, papildu finansējums ceļu būvei un citi), gan arī jau budžetā iepriekš plānotiem izdevumu pasākumiem. Sagaidāms, ka līdz 22. novembrim apstiprinātais atbalsts tautsaimniecībai vispārējās valdības budžeta bilanci 2020. gadā pasliktinās par 1,27 miljardiem eiro jeb 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet uz oktobra beigām faktiski izlietoti jau aptuveni 0,8 miljardi eiro. Savukārt, 2020. gadā atbilstoši Finanšu ministrijas novērtējumam, vispārējās valdības budžetā pēc Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijas deficīts tiek prognozēts 2,1 miljards eiro jeb 7,6% no IKP.
Subsīdijas un dotācijas kopbudžetā šā gada desmit mēnešos pieauga par 401,3 miljoniem eiro jeb 23,5%, lielu daļu novirzot finanšu institūcijai "Altum" un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, lai īstenotu valdības apstiprinātos Covid-19 seku mazināšanas pasākumus aizdevumu, garantiju un subsidēto darbavietu formā. Nozīmīgi pieaugušas subsīdijas un dotācijas veselības nozares finansēšanai, tostarp algu celšanai mediķiem un saistībā ar Covid-19. Izdevumi sociāla rakstura maksājumiem kopbudžetā pieauguši par 309,1 miljonu eiro jeb 11,6%, to sekmēja pieaugušie pensiju izdevumi pensiju indeksācijas dēļ pērn oktobrī, gan arī augstāki pārējo pabalstu izdevumi, daļēji arī Covid-19 ietekmē (dīkstāves pabalsti, pieaugums bezdarba pabalstos). Kopbudžetā janvārī-oktobrī sarukuši preču un pakalpojumu, kā arī kapitālie izdevumi, attiecīgi par 24 miljoniem eiro jeb 2,1% un 13,9 miljoniem eiro jeb 1,6%, ko ietekmēja zemāki izdevumi pašvaldību budžetā. Kopbudžeta izdevumi atlīdzībai auguši mēreni, par 71 miljonu eiro jeb 3,4%, līdzīgā līmenī palielinoties valsts un pašvaldību budžetos.