Saeima otrdien turpinās debates par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam. Teksta tiešraides arhīvs  (43)

Valdības piedāvājums 2021. gadam, 2022. gadam un 2023. gadam ir šāds – pašvaldību budžetiem — 75 procentu apmērā un valsts budžetam — 25 procentu apmērā. To arī Saeimas vairākums atbalstīja. Ieņēmumi no šī nodokļa veido lielāko daļu no pašvaldību ienākumiem.

Balsojot par opozīcijas priekšlikumu, daži valdošās koalīcijas deputāti balsojumā atturējās. Tie bija deputāti no Latgales, par kuras pašvaldību ienākumu sarukumu īpaši uztraucās arī daži opozīcijas pārstāvji.

Opozīcija debatēs pārmeta valdībai, ka nav pareizi mazināt pašvaldību ienākumus krīzes laikā, kā arī pildīt solījumus par algu paaugstināšanu mediķiem un pedagogiem uz pašvaldību ienākumu rēķina.

Darbā pie budžeta veidošanas valdībā tās pārstāvji atzina, ka IIN pārdale nepieciešama, lai varētu pildīt solījumus par algu paaugstināšanu mediķiem un pedagogiem, tomēr norādīja, ka pašvaldībām būs iespēja iegūt papildu līdzekļus no Eiropas Savienības fondiem.

Jau ziņots, ka pirmdiena, 30. novembris, ir sestā diena, kad Saeima turpina darbu pie 2021. gada budžeta likumprojektu paketes, un tās ir garākās budžeta debates Saeimā līdz šim.

Portāls "Delfi" piedāvā teksta tiešraides arhīvu no debatēm Saeimā.

Saeimas pieņemtie "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" paredz jaunu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) amatpersonu mēnešalgas noteikšanas kārtību – mēnešalgas apmēru, balstoties uz jaunu atlīdzības skalu, šīs institūcijas reglamentētajā kārtībā noteiks, ņemot vērā amata vērtību, konkrētās amatpersonas individuālās kvalifikācijas un kompetenču novērtējumu, kā arī bāzes mēnešalgas apmēru.

Pieņemtā likuma "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" mērķis ir ieviest Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes regulā, ar ko izveido regulējumu ārvalstu tiešo ieguldījumu ES izvērtēšanai, minētās prasības savstarpējā sadarbības mehānisma dalībvalstu starpā un starp dalībvalstīm un Eiropas Komisiju nodrošināšanai. Tas paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt institūciju, kura īstenos kontaktpunkta funkcijas, kā arī saņemtās informācijas un informācijas pieprasījumu apstrādes, izvērtēšanas un nosūtīšanas kārtību.

Pieņemtie "Grozījumi Čeku loterijas likumā" paredz, ka Čeku loterijā varēs reģistrēt arī internetā apmaksātus rēķinus par precēm un pakalpojumiem. Ar šiem grozījumiem ir paredzēts veicināt iedzīvotāju aktivitāti pieteikt dalībai čeku loterijā čekus, kvītis vai rēķinus par darījumiem nozarēs ar augstu ēnu ekonomikas īpatsvaru, nosakot nozares čeku izlozes. Grozījumu spēkā stāšanās paredzēta 2021. gada 1. aprīlī.

Saeimas pieņemtie "Grozījumi Izglītības likumā" paredz par gadu pagarināt regulējuma par valsts nozīmes interešu izglītības iestādēm spēkā stāšanās termiņu, kā arī regulējuma atcelšanu par pašvaldības pienākumu konkrētos gadījumos slēgt līgumu par piedalīšanos privātās izglītības iestādes uzturēšanas izdevumu finansēšanā, ja šis privātais pakalpojuma sniedzējs ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums.

"Grozījumi Invaliditātes likumā" paredz pilnveidot asistenta pakalpojuma pieejamību personām ar invaliditāti, tostarp bērniem ar smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem. Ar grozījumiem no nākamā gada jūlija plānots paplašināt asistenta pakalpojuma klāstu arī bērniem ar invaliditāti. Tiem bērniem vecumā no pieciem līdz 18 gadiem, kuriem nepieciešama palīdzība, lai pārvietotos ārpus mājokļa, bet kuriem nav nepieciešama īpaša kopšana, un kuri pašvaldībā nesaņem asistenta pakalpojumu, būs pieejams valsts apmaksāts pavadoņa pakalpojums. Pakalpojuma saņemšanai būs nepieciešams Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) atzinums par pakalpojuma nepieciešamību.

Bērniem vecumā no pieciem līdz 18 gadiem, kuriem ir nepieciešama īpaša kopšana, plānots nodrošināt pašvaldības apmaksātu aprūpes pakalpojumu. Lai to saņemtu, būs nepieciešams VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, kā arī pašvaldības sociālā dienesta novērtējums par aprūpes nepieciešamību.

Saeimas pieņemtie "Grozījumi likumā "Par aviāciju"" paredz tiesību normas, kas nepieciešamas Eiropas Savienības līmeņa tiesību aktu par bezpilota gaisa kuģiem piemērošanai, kā arī tiesību normas par administratīvo atbildību par pārkāpumiem, kas izdarīti ar bezpilota gaisa kuģi. Papildus ir iekļauta tiesību norma, kas regulē civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošuma uzraudzību.

"Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā" ir izstrādāti, lai nodrošinātu komerciālo vai korporatīvo tīmekļvietņu lietotāju tiesību aizsardzību; noteiktu kārtību, kādā biedrības un nodibinājumi var iegūt tiesības pārstāvēt komerciālo vai korporatīvo tīmekļvietņu lietotāju tiesvedībā; noteiktu uzraudzības iestādi, tās tiesības un pienākumus.

Saeimas pieņemtie "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" paredz atsevišķu dabas resursu nodokļa likmju paaugstināšanu, tostarp par sadzīves atkritumu un bīstamo atkritumu apglabāšanu poligonos.

Pieņemtā likuma "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību" mērķis ir valsts un pašvaldību budžetu plānošanas, sagatavošanas un izpildes uzskaites procesu pilnveidošana, tos racionalizējot, efektivizējot, mazinot administratīvo slogu un tādējādi novirzot vairāk cilvēkresursus analītiskajam darbam.

Saeimas pieņemtie "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" paredz svaigiem Latvijas dārzeņiem, augļiem un ogām vēl trīs gadus piemērot PVN samazināto likmi 5% apmērā. Grozījumu spēkā stāšanās paredzēta 2021. gada 1. janvārī.

Grozījumu Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā mērķis ir noteikt valsts sociālā pabalsta Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekam un mirušā Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieka ģimenei apmēru, ņemot vērā izmaiņas valsts sociālā nodrošinājuma pabalstā no 2021. gada 1. janvāra, kas nozīmē palielinājumu līdz 109 eiro. Lai nodrošinātu valsts sociālā pabalsta izmaksu jaunajā apmērā, ir nepieciešams veikt izmaiņas informācijas sistēmā, kam ir nepieciešams laiks. Līdz ar to likums paredz, ka no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. aprīlim valsts sociālā pabalstu piešķirs un izmaksās tādā apmērā, kā to noteica normatīvais regulējums līdz 2020. gada 31. decembrim, savukārt pārrēķinu un valsts sociālā pabalsta starpības izmaksu par periodu no 1. janvāra līdz 30. aprīlim VSAA nodrošinās līdz 2021. gada 1. jūnijam.

Saeimas pieņemtais "Grozījums likumā "Par sociālo drošību"" paredz definēt minimālo ienākumu sliekšņus, noteikt to zemākos apmērus un pārskatīšanas biežumu. Likums nosaka, ka minimālo ienākumu apmērs ir atsevišķai personai vai vienas personas mājsaimniecībā dzīvojošai personai sniegtā atbalsta apmērs sociālās aizsardzības jomā. Apmērus noteiks attiecīgajos sociālos pakalpojumus reglamentējošajos normatīvajos aktos, paredzot šo sliekšņu piemērošanas kritērijus, piešķiršanas un izmaksas kārtību. Minimālo ienākumu slieksnis nedrīkstēs būt zemāks par 109 eiro, tādējādi nosakot zemāko iespējamo ienākumu slieksni, pie kura iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem sniedzams atbalsts no publiskiem resursiem. Paredzēts, ka minimālo ienākumu sliekšņus pārskata vienlaikus ne retāk kā reizi trijos gados.

Saeimas pieņemtie "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam"" paredz, ka bezdarbnieka pabalsta apmērs un apbedīšanas pabalsta apmērs bezdarbnieka nāves gadījumā, nosakāms, ņemot vērā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, kas no nākamā gada tiks paaugstināts līdz 109 eiro mēnesī.

"Grozījums likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" paredz, ka apdrošinātās personas apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāves gadījumā izmaksājamā apbedīšanas pabalsta apmērs nosakāms, ņemot vērā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, kas no nākamā gada tiks paaugstināts līdz 109 eiro mēnesī.

Saeimas pieņemtais "Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā" izstrādāts, lai precizētu fondētās pensijas kapitāla lielumu, kas valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieka nāves gadījumā ieskaitāms valsts pensiju speciālajā budžetā.

Pieņemtie "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" paredz, ka minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi plānots paaugstināt līdz 136 eiro līdzšinējo 80 eiro vietā, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 163 eiro. Kā arī paredz paaugstināt apgādnieka zaudējuma pensiju minimālo apmēru, nosakot to 136 eiro bērniem līdz 7 gadu vecumam un 163 eiro bērniem no 7 gadu vecuma.

Saeimas pieņemtie "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"" paredz paaugstināt atlīdzības par apgādnieka zaudējuma minimālo apmēru, nosakot, ka atlīdzības apmērs katram mirušā apgādnieka bērnam līdz 7 gadu vecumam nedrīkst būt mazāks par 136 eiro mēnesī un bērnam no 7 gadu vecuma – par 163 eiro mēnesī. Grozījumi nosaka, ka periodā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. aprīlim minimālos atlīdzības apmērus izmaksāt apmērā, kāds bija noteikts atbilstoši normatīvajiem aktiem līdz 2020. gada 31. decembrim, un ne vēlāk kā līdz 2021. gada maijam veikt šo minimālo atlīdzību par apgādnieka zaudējumu pārrēķinu, un starpību izmaksāt vienlaikus ar 2021. gada maija mēneša atlīdzību.

Pieņemtā grozījuma likumā "Par dzīvojamo telpu īri" mērķis ir saskaņot vienotu tiesisko regulējumu maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa noteikšanā atbilstoši citos likumos metodoloģiskajai pieejai minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā, kas nodrošinātu iespēju zemu ienākumu mājsaimniecībām izmantot savas sociālās tiesības vismaz minimālā apmērā visā valsts teritorijā.

Saeimas pieņemtie "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" paredz paaugstināt garantētā minimālā ienākuma un trūcīgas mājsaimniecības ienākumu sliekšņus, nosakot, ka garantētais minimālais ienākumu slieksnis ir 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Savukārt trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.

Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" paredz saskaņot vienotu tiesisko regulējumu mājokļa pabalsta nodrošināšanai, nosakot vienādu minimālo atbalstu mājokļa pabalsta aprēķināšanā visās pašvaldībās, kā arī saglabājot iespēju saņemt valsts un pašvaldības noteikto atbalstu un atvieglojumus zemu ienākumu mājsaimniecībām.

Saeimas pieņemtie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā nosaka reālajai sociālekonomiskajā situācijā atbilstošu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, kas plānots 109 eiro apmērā, un paplašina tiesības ģimenēm, kas audzina bērnu ar invaliditāti, saņemt ģimenes valsts pabalstu un piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta, un vecākiem saņemt bērna piedzimšanas pabalstu par jebkuru reģistrētu bērnu. Grozījumu spēkā stāšanās paredzēta 2021. gada 1. janvārī, bet atsevišķām normām – 2021. gada 1. jūlijā.

Saeimas pieņemtie "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" paredz straujāku akcīzes nodokļa pieaugumu cigaretēm, cigarellām, cigāriem un citiem tabakas izstrādājumiem; nodoklis lielāks būs arī elektroniskajās cigaretēs izmantojamajiem šķīdumiem un to sastāvdaļām.

"Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā" paredz par 0,5% samazināt solidaritātes nodokļa likmi – no nākamā gada tā paredzēta 25% apmērā.

Saeimas pieņemtie "Grozījumi Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā" paredz nostiprināt "Latvijas Vēstnesi" kā valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformu, nodrošinot ilgtermiņā stabilu valsts budžeta finansējumu oficiālajam izdevējam tam deleģēto valsts pārvaldes funkciju efektīvai veikšanai un stratēģiskai attīstībai, tādējādi stiprinot tiesiskumu, nacionālo drošību un pilsonisko sabiedrību, kā arī veicinot komercdarbības vides attīstību un investīcijas Latvijā.

Pieņemtie "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā" paredz mainīt mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksāšanas kārtību – no nākamā gada MUN maksāšanas režīmu varēs izmantot tikai pats mikrouzņēmuma īpašnieks. Savukārt par mikrouzņēmuma darbiniekiem būs jāpiemēro darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā. Darbinieka ienākumu no mikrouzņēmuma apliks ar algas nodokli un darbinieku apdrošinās kā darba ņēmēju.

MUN maksātāju darbiniekiem, kuri būs reģistrējušies līdz šī gada beigām, vispārējo nodokļu režīmu plānots piemērot no nākamā gada 1. jūlija.

No līdzšinējā regulējuma plānots izslēgt MUN maksātāja darbinieka algas ierobežojumu, kas patlaban ir 720 eiro mēnesī. Ieņēmumu griestu ierobežojums pēc uzņēmēju sniegtās informācijas ir bijis iemesls tam, lai neuzrādītu patieso ienākumu no MUN.

Izmaiņas paredz, ka no nākamā gada par MUN maksātāju nevarēs kļūt pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, kā arī MUN maksātāja statusu vairs nevarēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību.

Paredzēts, ka no nākamā gada 1. janvāra MUN likme apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā būs 25 procenti, bet apgrozījumam, kas pārsniedz šo summu, nodokļa likme plānota 40 procentu apmērā.

Grozījumi paredz saglabāt līdzšinējo MUN sadalījumu: 80 procenti no nodokļa būs valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, 20 procenti – iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Saeimas galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredz par vienu procentpunktu samazināt sociālās iemaksas un noteikt minimālās sociālās iemaksas vispārējā nodokļu režīmā un alternatīvajos nodokļu režīmos nodarbinātajiem, kuru atalgojums nesasniedz valstī noteikto minimālo algu.

No nākamā gada tiek samazinātas sociālās iemaksas no līdzšinējiem 35,09 procentiem uz 34,09 procentiem – par 0,5 procentpunktiem gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tādējādi iemaksu likme darba devējam turpmāk būs 23,59 procentu, bet darba ņēmējam – 10,50 procentu apmērā.

Tāpat grozījumi paredz no nākamā gada jūlija ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu – ceturksnī trīs minimālo algu apmērā. Minimālā darba alga no nākamā gada būs 500 eiro apmērā, un minimālās sociālās iemaksas plānotas 170 eiro apmērā mēnesī par darba ņēmējiem, kas apdrošināti vispārējā kārtībā.

Minimālais sociālais nodoklis ceturksnī būs jāsamaksā no trīs minimālajām algām, un, ja persona strādās pie vairākiem darba devējiem vai vienlaikus būs gan pašnodarbinātais, gan darba ņēmējs, deklarētos ienākumus summēs kopā. Ja tie ceturksnī būs mazāki nekā trīs minimālās algas, starpību starp nomaksāto sociālo nodokli un minimāli noteikto nodokli segs darba devējs no saviem līdzekļiem. Obligātās minimālās sociālās iemaksas darba devēji iemaksās proporcionāli tam, cik daudz un ar kādu algu persona strādā pie katra darba devēja.

No 2021. gada jūlija iemaksu likme pensiju apdrošināšanai, ko veic pašnodarbinātie, paredzēta 10 procentu apmērā no ienākuma līdzšinējo piecu procentu vietā. Tādas pat obligātās iemaksas attieksies uz pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniegs minimālo algu, un šādā gadījumā personai būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā apliecinājums par ceturksnī plānotajiem ienākumiem. Savukārt, ja ienākumi pārsniegs minimālo algu, būs jāveic obligātās iemaksas pašnodarbinātajiem noteiktajiem apdrošināšanas veidiem vismaz no minimālās algas un 10 procentu apmērā no ienākumu starpības.

Tāpat paredzēts, ka no nākamā gada 1. jūlija sociāli apdrošināms kā pašnodarbinātais būs mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, savukārt mikrouzņēmuma darbinieki būs apdrošināmi kā darbinieki vispārējā kārtībā.

Grozījumi arī noteic personu grupas, kurām minimālās obligātās iemaksas nepiemēros. To vidū ir personas, kas sasniegušas pensijas vecumu vai kurām ir piešķirta vecuma pensija, personas ar 1. un 2.grupas invaliditāti, personas, kurām ir bērni līdz trīs gadu vecumam vai bērni ar invaliditāti, personas, kuras strādā sociālajā uzņēmumā vai sniedz asistenta pakalpojumu. Tāpat minimālās iemaksas nebūs jāveic par sezonas laukstrādnieku, kā arī par nodarbinātajiem pie ārvalstu darba devēja.

Minimālās obligātās iemaksas plānots ieviest, lai nodrošinātu ilgtspējīgu valsts sociālās apdrošināšanas politiku, paredzot, ka par visiem nodokļu maksātājiem, kuri aktīvi piedalās ekonomiskajā dzīvē, obligātās iemaksas tiktu veiktas vismaz minimālo obligāto iemaksu līmenī. Tas ļautu arī novērst dažādo nodokļu režīmu izņēmuma modeļa izmantošanu nodokļu optimizācijai. Izmaiņas likumā stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī.

Saeimā pieņemtie grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz nodokļa augstākās likmes samazinājumu no 31,4% līdz 31%, patentmaksas maksāšanas režīma atcelšanu, saglabājot vienīgi samazinātās patentmaksas režīmu, izmaiņas autoratlīdzību saņēmējiem, kā arī virkni izmaiņu, kas saistītas ar nodokļa administrēšanu, deklarēšanu un pārmaksas atmaksu.

Ņemot vērā, ka no 2021. gada tiek samazināta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme un attiecīgi mainīta solidaritātes nodokļa likme, tiek samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) trešā progresīvā likme no 31,4% līdz 31,0%, kuru piemēro ienākumiem virs 62 800 eiro gadā. Tai pat laikā, tiek saglabātas pārējās IIN likmes – 20% ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā un 23% ienākumiem no 20 004,01 eiro līdz 62 800 eiro gadā.

No 2021. gada speciālais režīms patentmaksas maksātājiem tiek būtiski sašaurināts, atļaujot piemērot šo režīmu tikai samazinātās patentmaksas maksātājiem – pensionāriem un personām ar 1. un 2. grupas invaliditāti.

Samazinātās patentmaksas varēs izmantot šādās jomās – ādas un tekstilizstrādājumu amatniecība, apģērbu un apavu izgatavošana un labošana, pulksteņu un slēdzeņu labošana, kā arī citi sadzīves pakalpojumi, amatniecības izstrādājumu izgatavošana, floristika, privātie mājsaimniecības pakalpojumi un mājas aprūpes pakalpojumi.

Esošie patentmaksas maksātāji turpmāk varēs izvēlēties vai nu reģistrēt citu alternatīvu saimniecisko darbību, kas noteikta ar citiem saimnieciskās darbības nosacījumiem, vai piemērot vispārējo nodokļu maksāšanas režīmu. Pārejas noteikumi paredz, ka 2021. gadā, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim patentmaksu režīmu varēs piemērot maksātāji, kas jau veikuši patentmaksu maksājumus līdz 2020. gada 31. decembrim.

Likuma grozījumi paredz, ka attiecībā uz autoratlīdzību saņēmējiem būtiskas izmaiņas stāsies spēkā no 2021. gada 1.jūlija, bet līdz tam laikam saglabājas līdzšinējais IIN režīms attiecībā uz visiem līdzšinējiem autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem. Sākot ar 2022. gada 1. janvāri samaksa par intelektuālo īpašumu, ja to neizmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācija, piemēram, AKKA/LAA, ir uzskatāma par saimnieciskās darbības ienākumu.

Tādējādi tikai nākamā gada otrajā pusē paredzēts piemērot īpašu nodokļa maksāšanas režīmu autoratlīdzības saņēmējiem, kuriem atlīdzību izmaksā ienākuma izmaksātājs, kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija, un kuri nav reģistrējuši saimniecisko darbību.

Pārejas periodā arī tiem, kuri nebūs reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji, no gada vidus tiks ieviests IIN no ieņēmumiem līdz 25 000 eiro gadā — 25 procenti, bet ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā — 40 procenti. No šī nodokļa 80 procentus attiecina uz valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un ieskaita valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu sadales kontā, bet 20 procentus attiecina uz iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Autoratlīdzības saņēmējiem par Ministru kabineta noteiktiem autoru darbu un izpildījumu veidiem arī turpmāk varēs piemērot nosacīto izdevumu normu, kuras apmērs būs 25% vai 50% no autoratlīdzības ieņēmumiem atkarībā no autora darba un izpildījumu veida. Paredzēts, ka minēto izdevumu normu varēs piemērot arī tie autoratlīdzības saņēmēji, kas reģistrēsies kā saimnieciskās darbības veicēji un maksās iedzīvotāju ienākuma nodokli vispārējā kārtībā.

Ņemot vērā arvien pieaugošās tehnoloģiskās iespējas veikt darbu attālināti, kā arī saistībā ar Covid-19 izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā plaši īstenoto attālinātā darba praksi gan valsts iestādēs, gan privātajā sektorā, likuma grozījumi paredz noteikt ar IIN neapliekamās kompensāciju normas 2021. taksācijas gadam, ja darba devējs kompensē darbiniekam ar attālināto darbu saistītos izdevumus.

Darbiniekam nav jāiesniedz izdevumus apliecinoši čeki darba devējam, lai neradītu lieku administratīvo slogu. Kompensējamo izdevumu summa 2021. taksācijas gadā mēnesī nedrīkst pārsniegt 30 eiro, pārsniegumu apliek ar IIN. Priekšnoteikums ar IIN neapliekamu kompensāciju saņemšanai – attālinātam darbam jābūt atrunātam darba līgumā vai noteiktam ar darba devēja rīkojumu un tiek norādīts, kādus izdevumus darba devējs kompensē. Kompensācijas piemēro pie darba devēja, pie kura algas nodokļa grāmatiņa.

Saeimas pieņemtie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā paredz nodokli kravas automašīnām turpmāk noteikt pēc automobiļa motora radītā oglekļa dioksīda izmešu daudzuma. No nākamā gada nodokli automobiļiem ar pilnu masu no 3,5 līdz 12 tonnām plānots noteikt pēc emisijas klases "EURO" izmešu līmeņa. Savukārt automašīnām ar pilnu masu virs 12 tonnām ņems vērā arī asu skaitu. Piekabēm nodokli turpmāk plānots noteikt pēc piekabes masas un asu skaita. Kravas automašīnām ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām nodokļa likmes paredzēts līdzsvarot ar nodokļa likmēm, kādas patlaban piemēro vieglajiem transportlīdzekļiem – pēc oglekļa dioksīda izmešu daudzuma. Kravas automobiļiem ar motora tilpumu virs 350 kubikcentimetriem plānots noteikt papildu likmi 300 eiro apmērā.

Grozījumi paredz paaugstināt nodokļa likmes uzņēmumu vieglajiem transportlīdzekļiem, ņemot vērā patēriņa cenu indeksa izmaiņas no 2017.gada. Paredzēts, ka likmes atkarībā no automašīnas motora tilpuma pieaugs vidēji par trim eiro, bet automobiļiem, kuru motoru tilpums pārsniedz 3000 kubikcentimetrus, plānots ieviest jaunu likmi 82 eiro apmērā. Lai veicinātu alternatīvu enerģijas veidu izmantošanu, paredzēts noteikt, ka par automobiļiem, kuri aprīkoti ar gāzes kā degvielas barošanas iekārtu, ekspluatācijas nodokli maksā 90 procentu apmērā. Grozījumu spēkā stāšanās paredzēta 2021. gada 1. janvārī.

Nākamgad konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardu eiro, bet izdevumi – 10,76 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā ieņēmumi plānoti 6,68 miljardi eiro, bet izdevumi – 7,84 miljardi eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3,15 miljardi eiro, bet izdevumi – 3,17 miljardi eiro.

Ieņēmumu samazinājums nākamgad plānots 328 miljonu, bet izdevumu palielinājums – 744 miljonu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts paredzēts 3,9 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Visvairāk papildu līdzekļu nākamgad paredzēts veselības jomai, un papildu 183 miljoni tiks atvēlēti iepriekš paredzētajai veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai.

Atalgojuma pieaugums paredzēts arī pedagogiem, un nākamgad tam papildus plānots novirzīt 33,3 miljonus eiro, bet 2022. gadā un turpmākajos gados – 49,1 miljonu eiro.

Labklājības jomā papildu finansējums 95,7 miljonu eiro apmērā paredzēts garantēto minimālo ienākumu nodrošināšanai trūcīgām personām. 70,7 miljonus plānots novirzīt minimālo pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanai, 23,8 miljoni pašvaldību budžetos paredzēti garantētā minimālā ienākuma un mājokļa pabalsta finansēšanai, savukārt 1,3 miljoni eiro plānoti sociālo garantiju palielināšanai bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem.

10,5 miljoni eiro nākamgad paredzēti Tiesībsarga biroja, tieslietu sistēmas iestāžu, Valsts kontroles, Satversmes tiesas un citu neatkarīgo institūciju darbības stiprināšanai. 8,91 miljons eiro paredzēts novirzīt sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus un sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.

Atbilstoši makroekonomikas attīstības prognozēm, kur ņemta vērā pandēmijas izraisītā krīze un īstenotie atbalsta pasākumi tautsaimniecībai, iekšzemes kopprodukts salīdzināmās cenās šogad samazināsies par septiņiem procentiem. Nākamgad ekonomikas izaugsme atjaunosies, un IKP pieaugums nākamgad plānots 5,1 procents, bet 2022. un 2023. gadā IKP pieaugums stabilizēsies 3,1 procenta apmērā, teikts budžeta likumprojekta anotācijā.