Mūsdienu jaunatne, kas pensionēsies pēc 30-40 gadiem, būs pavisam citādi pensionāri – dzīvos ilgāk un aktīvāk, būs digitāli zinoši, apgūs jaunas profesijas un veidos citādus uzkrāšanas paradumus, atsaucoties uz dažādu ekspertu prognozēm, informē "Luminor".
Jau tagad vidēji katrs piektais iedzīvotājs Latvijā un Eiropā ir vecumā virs 65 gadiem, un paredzams, ka šis īpatsvars tuvākajās desmitgadēs ievērojami pieaugs, 2050. gadā sasniedzot jau gandrīz 30% no iedzīvotāju skaita. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka šobrīd paredzamais mūža ilgums Latvijā ir 75 gadi – pēdējo 20 gadu laikā tas pieaudzis par pieciem gadiem un, visticamāk, turpinās augt arī nākotnē. Tas nozīmē, ka nākotnē senioru būs arvien vairāk, bet viņi būs citādi nekā šī brīža pensionāri.
Socioloģe, LU Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore Baiba Bela norāda, ka nākotnē lielākie izaicinājumi būs globālās klimata pārmaiņas, tehnoloģiju attīstība, taču ievērojamas pārmaiņas radīs arī sabiedrības novecošanās.
"Novecošana skar daudzas pasaules valstis un jo sevišķi Eiropu kā reģionu. Tomēr palielinās arī veselīgi nodzīvotā mūža ilgums, tāpēc šobrīd aktuāla kļūst aktīvā novecošana. Iepriekš valdīja priekšstats, ka pensionāri ir pasīvi un nevarīgi, taču nākotnē būs citādi – pateicoties veselīgāka dzīvesveida paradumiem mūža garumā, attīstītai medicīnai, veselības aprūpei un citiem faktoriem, cilvēki dzīvos ilgāk un būs veselīgi un aktīvi arī vecumdienās. Viņi vēlēsies iesaistīties darba tirgū ne tikai tāpēc, lai nopelnītu papildu ienākumus, bet arī lai padarītu savu ikdienu interesantu un piepildītu," prognozē Bela.
Demogrāfiskā situācija Eiropā un arī Latvijā ir izaicinoša – ja šodien vienu pensionāru uztur gandrīz trīs strādājošie, tad pēc 30 gadiem tie būtu tikai divi. Tas nozīmē, ka pensiju izmaksāšana valstij kļūs izaicinošāka un valsts būs spiesta palielināt pensionēšanas vecumu un nodokļus strādājošajiem vai samazināt pensiju. Tāpēc arvien lielāka loma būs iedzīvotāju pašu ieguldījumiem savā nākotnes pensijā, norāda "Luminor" pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska.
"Kopumā pensionāru reālie ienākumi pēc 30-40 gadiem būs krietni lielāki nekā šobrīd, pat tad ja vidējās pensijas joprojām būs mazas attiecībā pret vidējiem ienākumiem sabiedrībā, kā tas ir arī šobrīd. Pensijas 1. līmeņa sniegumu nākotnē arvien vairāk papildinās 2. līmeņa uzkrājumi, kas sniegs pievienoto vērtību, pateicoties ieguldījumiem finanšu tirgos. Pieaugot finanšu izglītībai un ienākumiem, noteikti augs arī brīvprātīgi veidotie pensiju uzkrājumi jeb uzkrājumi pensiju 3. līmenī," prognozē Dobrovoļska.
Jau šobrīd Latvijas darba tirgus mainās un arvien lielāku īpatsvaru tajā ieņem gados vecāki cilvēki, nevis jaunieši. Paredzams, ka tas turpināsies arī nākotnē un darba mūžs kļūs ilgāks. "PricewaterhouseCoopers" (PwC) Biznesa un darījumu konsultāciju nodaļas vecākā konsultante Diāna Kurpniece uzsver, ka darba tirgū nākotnē priekšrocības būs tiem cilvēkiem, kas ir ieguvuši augstāko izglītību un kas ir padziļināti specializējušies darba tirgū pieprasītā jomā.
Tāpat, pēc viņas domām, svarīga būs elastība, spēja mācīties un iegūt jaunas kvalifikācijas, jo turpmāk mūža laikā cilvēkiem var nākties apgūt jaunas profesijas. Tajā liela loma būs mūžizglītības programmām, kas ļaus cilvēkiem ar darba pieredzi iegūt sev jaunu profesionālo lomu.
"Runājot par nākotnē pieprasītākajām profesijām, jau tagad iezīmējas tendences. Vispirms jau sabiedrības novecošanās ietekmē arvien lielāks pieprasījums būs pēc medicīnas personāla. Tāpat ļoti pieprasīti un labi atalgoti būs IT speciālisti un dažādu jomu konsultanti-eksperti, kas spēs lielām organizācijām palīdzēt risināt personāla vadības un atlases, juridiskos, finanšu jautājumus," prognozē Kurpniece.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
