Ministru prezidents Krišjānis Kariņš savā ikgadējā ziņojumā Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību aicināja domāt par trim pamatjautājumiem – kur mēs kā valsts esam bijuši, kur atrodamies pašlaik un kur ejam.
"Pirms aptuveni divām nedēļām valdība izsludināja otro ārkārtas situāciju, un vakar valdība vienojās par stingrākiem drošības pasākumiem, lai smago uzliesmojumu varētu pārvarēt," uzsvēra premjers, uzsverot, ka Latvija krīzē neatrodas pirmo reizi, taču šoreiz tā ir vīrusa pandēmijas krīze.
"Līdz ar to ieviesta virkne ierobežojumu, arī drošības pasākumi, kas nav ikdienas pasākumi. Paralēli tam mēs kā valdība esam izveidojuši un izstrādājuši virkni pasākumu ekonomikas atbalstam, un vakar gandrīz 700 uzņēmumu pieteikušies VID dažāda veida atbalstam, kas jebkuram uzņēmumam ir pieejams, balstoties uz vienu kritēriju," viņš piebilda.
"Šo pabalstu izveidojām, ņemot vērā mācības, ko guvām pirmajā ārkārtas situācijas laikā pavasarī, kad tika izveidota pabalstu sistēma, bet bez jebkādiem priekšrakstiem. Tagad saprotam, ka pabalsti nevar būt saistīti ar nodokļu maksāšanas režīmu, uzņēmējdarbības profilu vai nodarbinātības veidu," sacīja Kariņš, piebilstot, ka tas tiks kompensēts ar papildu budžeta naudu, lai palīdzētu uzņēmumiem iztikt grūtos laikos.
Valdība turpinās vērtēt, kā stimulēt ekonomiku un palīdzēt iedzīvotājiem, tomēr pamats, kādā pārvarēt šos laikus, ir visu nepieciešamo drošības pasākumu ievērošana, uzsvēra premjers.
"Šobrīd ir krīzes punkts, bet saredzam gaismu tuneļa galā, ir izstrādātās vakcīnas, kuru atļaujai vairāki uzņēmumi iesnieguši pieteikumus dažādās valstīs," sacīja premjers.
Tāpat valdība meklē veidu, kā turpināt palielināt atalgojumu mediķiem.
"Tomēr ir jāskatās, kas notiks aiz šīs krīzes. Mums būs grūti nākamos 6-9 mēnešus, kamēr vakcīnas tiks ne tikai izstrādātas, bet arī apstiprinātas, un izplatītas, un tiek lēsts, ka paies šāds laiks. Tas nozīmē, ka mums jāgatavojas ievērot virkni drošības pasākumu, kas varētu turpināties līdz vasarai," sacīja Kariņš.
"Šī krīze beigsies, un ir jautājums, kur mēs kā valsts iesim tālāk. Skaidri virzāmies labākas labklājības valsts virzienā. Par spīti pandēmijai, mums bija spēcīga un veselīga izaugsme, vasarā ekonomika spraigi un spēcīgi attapās. Bezdarba līmenis pandēmijas laikā pieauga, bet tagad ir atkritis tuvu iepriekšējiem līmeņiem, un ir par nepilnu procentpunktu augstāks, kā tas bija pandēmijas laikā, darbaspēks ir atradis produktīvas darbavietas, jo ja vienam sektoram pandēmijas laikā iet grūti, citi sektori strauji attīstās," uzsvēra premjers.
Valdībā piešķīrusi papildu 14,5 miljonus eiro finansējumu cilvēku apmācībai, lai viņi varētu apgūt jaunas prasmes un atrast labāk apmaksātākus amatus.
Attīstība jau redzama patlaban, un, ja valsts eksporta struktūrā pirms dažiem gadiem dominēja mežizstrāde un pārtikas ražošana, tad tagad līdzās stāv elektronikas industrija, kurai nepieciešami cilvēki ar kvalificētām zināšanām, taču šajā nozarē tiek maksāta arī algu, kas ir virs vidējā līmeņa, sacīja Kariņš.
Mums jārada apstākļi, lai šādas investīcijas nāktu valstī aizvien vairāk, uzskata Kariņš, piebilstot, ka jāvirzās uz mērķi, lai valsts attīstītos nevis uz lētu, vienkāršu darbavietu rēķina, bet augsti kvalificētu amatu rēķina, piesaistot jaunas investīcijas.
Pēc viņa teiktā, lai tas notiktu, ir piecas kategorijas, kuru attīstība ir priekšnoteikums pozitīvai virzībai: drošība, tiesiskums, izglītība, veselība, infrastruktūra.
Pēc Kariņa teiktā, valdība un Saeima ir apstiprinājusi virzienu, kādā turpmākajos gados dosies nodokļu sistēma.
"Viens režīms ir standarta režīms, kas visiem ir zināms, un tajā samazināts sociālais nodoklis par 1%, un arī nākamajos gados tiks samazināti darbaspēka nodokļi, lai vairāk naudas paliek darbinieku kabatās un spējam konkurēt ar citām valstīm. Otrs režīms sadalīsies divās daļās – paredzēts konkrēts procents no apgrozījuma un atskaitījums kopā ar izdevumiem. Jebkurai valdībai, Saeimai, izveidojot šādu sistēmu, ir jāskatās, kādas ir likmes konkrētā režīmā. Ja līdz šim ir bijis, ka standarta režīmā ir ļoti augsti nodokļi, bet alternatīvā – ļoti zemi, tad nākotnē plānots likmes abos režīmos vairāk sabalansēt un padarīt saprotamākus," viņš skaidroja.
Runājot par Atveseļošanās fondu, Kariņš uzsvēra, ka līdzekļu sadalē valdība vienojusies par proporcionālu sadalījumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
