Valsts kases operatīvie dati liecina, ka šā gada novembra beigās valsts parāda apjoms sasniedzis 13 miljardus eiro, preses konferencē par atbalsta pasākumiem ekonomikai sacīja VK pārstāve Jevgēnija Jalovecka.
Kā zināms, kopš marta vidus ir radusies nepieciešamība operatīvi nodrošināt finansiālu segumu valdības lēmumiem saistībā ar vīrusa uzliesmojuma ietekmes mazināšanu un atbalsta sniegšanu ekonomikai ārkārtas situācijā.
Tādējādi kopš marta VK iekšējos un starptautiskajos finanšu tirgos ir piesaistījusi resursus 2,2 miljardu eiro apmērā. Šie resursi piesaistīti uz salīdzinoši īsiem termiņiem un ar iespējami zemākām likmēm, kas ir tuvu nullei, lai mazinātu šādos apstākļos veiktās aizņemšanās izmaksu ietekmi uz budžetu vidējā termiņā, stāsta Jalovecka.
Tomēr finanšu tirgi nav bijis vienīgais finansējuma nodrošinājuma avots, un VK ir sadarbojusies ar starptautiskajām finanšu institūcijām un turpina to darīt arī šobrīd. Nodrošināts arī aizņēmums no Ziemeļu investīciju bankas. Ar ZIB aprīlī noslēgts aizņēmuma līgums 500 miljonu eiro apmērā, un līguma ietvaros septembrī un oktobrī ir saņemti 250 miljoni eiro, savukārt atlikušo aizņēmuma daļu plānots saņemt nākamā gada sākumā, norāda Jalovecka.
Iedarbināts arī EK fonds SURE, kura ietvaros novembrī jau ir saņemta pirmā aizdevuma daļa 120 miljonu eiro apmērā un atlikušo aizdevuma daļu aptuveni 73 miljonu eiro apmērā plānots saņemt nākamā gada pirmajā pusē.
Tāpat ir nodrošinātas aizņēmuma iespējas no Eiropas Investīciju bankas, piemēram, jau noslēgto līgumu ietvaros bija pieejami resursi 400 miljonu eiro apmērā Eiropas fondu projektu finansēšanai.
"Līdz ar to šobrīd valstij patlaban ir pieejams finansējums pietiekamā apmērā vīrusa ietekmes mazināšanai un ekonomikas atbalstam. Ja būs nepieciešams, iespējams piesaistīt papildu finansējumu tādā apjomā, kādā tas būs nepieciešams, lai sniegtu atbalstu ekonomikai, turpinot aizņemšanos finanšu tirgos, kur šobrīd ir labvēlīgi nosacījumi arī, lai aizņemtos ilgtermiņā. Tāpat turpināsim izmantot izdevīgas aizņemšanās iespējas no starptautiskajām finanšu institūcijām," sacīja Jalovecka.
"Protams, jāatceras, ka aizņemšanās izraisa valsts parāda pieaugumu. Atbilstoši operatīvajiem datiem novembra beigās valsts parāda apjoms sasniedza 13 miljardus eiro. Protams, līdz gada beigām ir plānotas parāda dzēšanas. Tomēr gada laikā valsts parāda pieaugums bijis ievērojams, kas rada papildu slogu uz valsts finansēm," viņa uzsver.
"Īstermiņā tas ir atbalsts ekonomikai krīzes situācijā, bet ilgtermiņā tas ir slogs nākamajām paaudzēm. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt valsts parāda ilgtspēju un valsts finanšu stabilitāte ir ļoti būtisks faktors arī valsts kredītreitinga uzturēšanai. Protams, kredītreitinga aģentūras ar izpratni skatās uz esošo situāciju, taču pievērš uzmanību tam, kā valsts plāno iziet no situācijas un nodrošināt valsts parāda ilgtspēju," viņa sacīja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
