Otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē tika atbalstīts deputāta Kaspara Ģirģena priekšlikums Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumā iekļaut nosacījumu, ka OCTA standartlīgumu slēdz uz vienu, trim, sešiem, deviņiem vai 12 mēnešiem.
Priekšlikums tika atbalstīts ar 7 balsīm par, 5 balsīm pret. Kā informēja komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars, tālāk tas jāveido kā komisijas priekšlikums, precizējot normas.
Deputāts Kaspars Ģirģens skaidroja, ka, ieviešot viena mēneša OCTA polisi, tādējādi nāktu pretī transportlīdzekļiem, kas vēlas braukt tikai vasaras sezonā, piemēram, motocikliem, kabrioletiem. Kā piemēru viņš minēja, ka šo transportlīdzekļu īpašnieki martā iegādājas OCTA uz sešiem mēnešiem, kas beidzas septembrī, un, ja laikapstākļi ļauj, tad varētu iegādāties vēl uz vienu papildu mēnesi.
Tāpat citi cilvēki nav tik turīgi, lai atļautos uz trim mēnešiem, tādēļ būtu jādod iespēja viņiem iegādāties uz vienu mēnesi, uzsvēra vairāki deputāti.
Tāpat Ģirģens piebilda, ka vajadzētu pievērst uzmanību tam, cik viegli ir atgūt par OCTA samaksāto prēmiju, jo apdrošinātāju mājaslapā šo informāciju ir grūti atrast, turklāt tiek ieturēta papildu komisijas maksa par šo darījumu.
Tajā pašā laikā Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs (LTAB) Jānis Abāšins uzsvēra, ka, iegādājoties OCTA uz tik īsu termiņu, pastāv risks, ka transportlīdzekļa īpašnieks aizmirsīs to pagarināt. LTAB veiktā aptauja, kurā apkopotas vairāk nekā 400 cilvēku atbildes, liecina, ka vairāk nekā 40% cilvēku uzskata, ka aizmāršības risks var pieaugt.
Abāšins, runājot par Eiropas direktīvām, uzsvēra, ka tajās tiek runāts par vienotu principu – ja auto ir reģistrēts, tad tas arī ir apdrošināts, un ir vairāki Eiropas tiesas spriedumi, ka OCTA darbojas un sedz arī stāvoša transportlīdzekļa nodarītus kaitējumus, piemēram, aizdegšanās, ripošanas radītus bojājumus tuvākajiem īpašumiem. Tādējādi, pēc viņa teiktā, Eiropas direktīvas iet pretējā virzienā, kas nozīmē nepārtrauktu OCTA seguma ieviešanu, un Ziemeļvalstis, Igaunija jau to ir ieviesušas. Šāda sadrumstalotība nebūtu pareiza, turklāt, iespējams, pēc kāda laika arī Latvijā būs jāievieš princips "reģistrēts, tātad apdrošināts", viņš uzsvēra.
Finanšu ministrijas Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Aija Zitcere apstiprināja Abāšina teikto, uzsverot, ka ES tiesu prakse tik tiešām virzās uz to, ka jebkuram transportlīdzeklim jābūt apdrošinātam, ja tas ir reģistrēts, bet netiek lietots. "Skatoties uz priekšlikumu, protams, termiņa saīsināšana nav pretrunā ar to, jo tas liek pienākumu transportlīdzekli apdrošināt, taču vairāk pielāgot konkrētās personas vajadzībām. Zināma pretruna ar mērķiem gan pastāv," viņa piebilda.
Labklājības ministre Ramona Petraviča uzsvēra, ka šī problēma izgaismojās Covid-19 laikā, jo laukos dzīvojošajiem cilvēkiem šobrīd nav, kur braukt. Viņa piebilda, ka arī par elektrību un dzīvokli jāmaksā reizi mēnesī, un cilvēki to neaizmirst samaksāt.
"If" Obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas produkta vadītājs Agris Āva uzsvēra, ka ir emocionāli saprotams priekšlikums, kas iesniegts, taču viņš arī uzsvēra, ka ar šo polišu cenām būs jāsedz arī šo īstermiņā apdrošināto automašīnu risks, tādēļ būtisks cenu kritums varētu nebūt tik nozīmīgs.
Likumam iesniegti arī citi priekšlikumi, tostarp, par prēmijas maksājuma samazinājumu vienam transportlīdzeklim personām, kas aprūpē bērnu invalīdu un militārās tehnikas nodarītu zaudējumu atlīdzināšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
