Pasaules vecākās centrālās bankas – Zviedrijas Bankas – vadītājs Stefans Ingvess sacījis, ka pasaules monetārās politikas jauno krīžu savaldīšanai vairs nevar turpināt izmantot līdzšinējos instrumentus, raksta "Bloomberg".
Viņš uzsvēris, ka gan viņam, gan viņa kolēģiem, nākotnē būs jāievieš daudz netradicionālāki pasākumi.
"Mums jābūt gataviem izstrādāt jaunus instrumentus un jauna veida analīzi, lai spētu sasniegt savu inflācijas mērķi," sacījis Ingvess. "Ja pasaule mainās, mums jāmainās tai līdzi," piebildis viņš.
Zviedrijas centrālā banka "Riksbank" dibināta 1668. gadā, un patlaban tās pārstāvji mēģina noskaidrot, kā vislabāk mainīt politiku, lai pielāgotos pasaulei, kurā aizvien vairāk dominē finanšu sektors. Ingvess pirms gada atteicās no negatīvajām likmēm, un kopš tā laika ir skaidri norādījis, ka kvantitatīvo mīkstināšanu uzskata par efektīvāku instrumentu pašreizējās krīzes apkarošanai.
"Gan pasaulē, gan Zviedrijā finanšu tirgi ir auguši lielāki, gan attiecībā uz apjomu, gan, vērtējot finanšu instrumentu skaitu," viņš sacījis. "Izmaiņas ir tādas, ka procentu likmju līmenis pasaule ir sarucis. Tas būtiski ietekmē politikas likmju pielāgošanas iespējas, lai stimulētu ekonomiku."
Ingvess skaidrojis, ka "Riksbank" lēmums koncentrēties uz tās bilances palielināšanu, nevis procentu likmju samazināšanu, atspoguļo ilgtermiņa izmaiņas finanšu sistēmā, nevis tikai pašreizējo krīzi. Viņš arī norādījis uz pasauli, kas kļuvusi "elektroniskāka", kas ir vēl viens aspekts, kas ietekmē monetāro politiku, un kā piemēru minēja digitālo valūtu, tostarp, "Bitcoin", ietekmi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
