Levits atzinīgi vērtē valsts budžetā noteiktās prioritātes – veselības un izglītības nozares  (24)

Valsts pirmā amatpersona akcentēja, ka stabila veselības aprūpes sistēma ir nozīmīgs stūrakmens ikvienas valsts izaugsmei un attīstībai. Savukārt ilgstoši nepietiekams atbalsts veselības nozarei apdraud sabiedrības veselību un valsts ilgtspēju kopumā.

Levits pauda aicinājumu arī turpmāk konsekventi rūpēties par nepieciešamo atbalstu šīs nozares sakārtošanai un attīstībai, jo "tas ir mūsu visu kopējās interesēs un it īpaši prioritāri laikā, kad saskaramies ar Covid-19 pandēmiju un tās izraisītajām sekām".

Arī pedagogu atalgojuma kāpumu Valsts prezidents atzina par nepieciešamu soli, lai stiprinātu izglītības sistēmu visos līmeņos un novērtētu pedagogu veikto darbu. Levits pauda vēlmi jau laikus vērst uzmanību, ka gan izglītībā, gan veselības aprūpes sistēmā būs nepieciešami mērķtiecīgi un stratēģiski virzīti valsts ieguldījumi arī turpmākajos gados.

Levits pozitīvi vērtē arī lēmumu no 2021. gada janvāra paaugstināt minimālo darba algu un noteikt to 500 eiro mēnesī līdzšinējo 430 eiro vietā, kā arī lēmumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samazinājumu par vienu procentpunktu – no 35,9% līdz 34,9%.

Viņaprāt, šie lēmumi ir soļi pareizajā virzienā, kas palīdzēs veicināt Latvijas iedzīvotāju labklājību, tautsaimniecības produktivitātes izaugsmi un atbalstīs mūsu uzņēmumu starptautisko konkurētspēju.

Tāpat prezidents pauda gandarījumu, ka 2021. gada budžeta piešķīrumi stiprinās Latvijas informatīvo telpu, sniedzot nepieciešamo atbalstu plašsaziņas līdzekļiem. Atzinīgi novērtēts arī nepieciešamo līdzekļu piešķiršanu sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, lai īstenotu to iziešanu no reklāmas tirgus Latvijā.

Prezidents atzīmēja, ka valstij ir jāveicina drukāto mediju, jo īpaši reģionālo mediju, pastāvēšana un pieejamība lasītājiem, tāpēc pozitīvi vērtēts, ka budžeta likumā ir piešķirts atbalsts drukāto mediju piegādēm, kas atvieglos preses pieejamību Latvijas iedzīvotājiem nākamajā gadā.
Levits arī augstu novērtēja, ka valsts budžeta likumā ir piešķirti līdzekļi tiesu varas institūciju un tiesībsargājošo iestāžu kapacitātes stiprināšanai un darba uzlabošanai. Viņaprāt, tas ir atbildīgs un tālredzīgs lēmums, kas dos iespēju pilnveidot institūciju darbību un uzlabot katra valsts iedzīvotāja tiesisko aizsardzību un drošību.

Paziņojuma noslēguma daļā prezidents akcentēja, ka 2021. gada budžetam būtu jākalpo kā tiltam uz ilgtspējīgākas Latvijas tautsaimniecības veidošanu. Viņš uzsvēra, ka nodokļu likmes tuvākajos gados nebūs vienīgais un izšķirošais aspekts, kas veicinās Latvijas nākotnes labklājību.

"Es ceru, ka turpmāk arvien lielāks uzsvars tiks likts uz ieguldījumiem iedzīvotāju prasmju uzlabošanā, tāpat kā digitālajās un zaļajās inovācijās. Latvijas nākotnes konkurētspēja nav iespējama bez kvalificētiem un prasmīgiem cilvēkiem," paziņojumā rakstīja prezidents, aicinot jau tuvākajā laikā arvien mērķtiecīgāk risināt ar nākotnes nodarbinātību saistītus izaicinājumus.

Levits klāstīja, ka svarīga atslēga sekmīgai ilgtermiņa ekonomikas attīstībai ir iedzīvotāju uzticēšanās. Viņš aicināja izvērtēt turpmāk plānoto reformu vadības procesu, lai padarītu to mērķtiecīgāku un efektīvāku. Prezidenta ieskatā tas būs svarīgi, cenšoties panākt pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku ar sabiedrības atbalstu un līdzdalību šajā pārejā.

"Nākamajā gadā mūsu primārais uzdevums ir samazināt pandēmijas ietekmi uz visām mūsu dzīves jomām. Tomēr vienlaikus es rosinu izmantot šo laiku un konkretizēt plānus Latvijas tautsaimniecības attīstībai, jo bez virziena uzstādīšanas Latvijai būs grūti īstenot savu modernas un ilgtspējīgas valsts potenciālu," akcentēja valsts pirmā amatpersona.

Iepriekš jau rakstīts, ka Levits piektdien, 11. decembrī, ir izsludinājis likumu "Par valsts budžetu 2021. gadam", likumu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam" un ar 2021. gada budžetu saistītos likumos, bet atsevišķā paziņojumā ir izteicis izvērstu novērtējumu gan par valsts budžeta saturu, gan minēto likumu pieņemšanas gaitu.

Tā kā Saeima visus budžeta paketes likumus bija atzinusi par steidzamiem, atbilstoši Satversmei Valsts prezidentam nebija tiesību prasīt pieņemto likumu otrreizēju caurlūkošanu un pieņemtie likumi bija obligāti jāizsludina.

Kopumā "Latvijas Vēstneša" papildu laidienā ir izsludināti 30 likumi un Valsts prezidenta paziņojums par valsts budžeta likumu paketi 2021. gadam.

Ar 11. decembrī izsludināto likumu apstiprināts valsts budžets 2021. gadam. Nākamā gada budžeta ieņēmumi plānoti 9,585 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 10,764 miljardi eiro. Mērķdotāciju apjoms pašvaldībām – 405 086 146 eiro.