Līdz šim valdības darbs bijis pareizā virzienā, novērsti atsevišķi pavasarī novērotie trūkumi, taču nevajadzētu kavēties ar finansējuma iepludināšanu ekonomikā, LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Bankas vadītājs Mārtiņš Kazāks.
Runājot par Covid-19 ietekmi uz ekonomiku, viņš uzsvēra, ka patlaban no krīzes cieš daļa nozaru, bet daļa turpina izaugsmi. No tālākās vīrusa izplatības būs atkarīga turpmākā tautsaimniecības attīstība, tādēļ viņš aicināja iedzīvotājus ievērot visus nepieciešamos drošības pasākumus.
"Iedzīvotājiem atsevišķos sektoros nav darba vai būtiski samazinājušies ienākumi, taču vērojams, ka daļa ekonomikas joprojām jūtas labi, un ir sektori, kuros aug gan nodarbinātība, gan ienākumi," skaidroja Kazāks, kā piemērus minot, ka veiksmīgs gads bijis gan lauksaimniecības sektoram, kur bijusi lieliska raža, gan kokapstrādei. Savukārt vislielākā negatīvā ietekme bijusi transporta, tirdzniecības, viesmīlības sektoros.
"Interesantais aspekts šajā krīzē ir tas, ka bilde ir ļoti nevienmērīga – ir sektori, kas ir uz pauzes un sektori, kas darbojas rūkdami, bet valdības uzdevums ir atbalstīt abas šīs daļas un palīdzēt cilvēkiem, kuri palikuši bez darba," viņš piebilda.
"Pavasarī atbalsts uzņēmumiem bija, un kopš tā laika valsts ir mācījusies vairākas lietas, piemēram, pavasarī trūka elastīgāks atbalsts nodarbinātības pusē, kas tagad ir uzlabots, arī atbalsts uzņēmumiem ir plašāks, skatoties uz situāciju konkrētā uzņēmumā. Valsts var palīdzēt un tai ir jāpalīdz, bet tas, cik efektīvi būs šie mehānismi, redzēsim tad, kad nauda ieplūdīs ekonomikā. Atbalstam jābūt mērķtiecīgam, plašam un ātram. Pašreiz nauda ekonomikā tikai plūst iekšā, bet šis ir faktors, kas bija jādara labāk, naudai ekonomikā bija jāieplūst jau vakar. Solījums ir dots, bet rezultātu gaidām," viņš piebilda.
Pašreizējā brīdī ekonomika ir ar dažādiem iekritieniem - pēc pieauguma seko kritums, taču tā pamazām rāpsies ārā no krīzes , kas nozīmē, ka tā ir jāatbalsta patlaban, bet jādomā arī ilgtermiņā, norādīja LB vadītājs, piebilstot, ka šobrīd valdība var veidot budžeta deficītu, bet jādomā, kā ieguldīt gan pašu, gan ES naudu tā, lai tas notiek gudri un sniedz atdevi arī tālākā nākotnē.
"Galvenais ir kādu neaizmirst un neatstāt bez līdzekļiem, bet paralēli arī domāt, kā dzīvosim tad, kad Covid-19 beigsies," viņš piebilda.
Pēc Kazāka teiktā, ES finansējums ir sava veida dāvana tuvākajam laikam, kas tālākā nākotnē, protams, būs jāatmaksā, un pašlaik diskusijas par to, kā to izmantot, tikai sākas, bet nepieciešams veicināt izaugsmes stāstu. Darot tāpat kā vakar, diez vai rezultāts būs veiksmīgs, un ir vērojams, ka kaimiņiem izaugsme līdz šim bijusi straujāka. Kā priekšnoteikumus panākumiem LB vadītājs min lielāku solidaritāti, ēnu ekonomikas samazināšanu, kas nepieciešama, lai uzņēmumi spētu konkurēt pasaulē, tāpat jāveicina inovācijas, atbalstot lielākus uzņēmumus, kas ir aktīvāki inovāciju veicēji, un tas ietekmēs arī mazāka izmēra uzņēmumus.
"Tāpat aktīvāk jāveicina digitalizācijas attīstība – kaut arī tehnoloģiju un infrastruktūras ziņā Latvija ir diezgan attīstīta, šo attīstību izmantojam filmu straumēšanai, taču mums jāiemācās ar to pelnīt, jo tās ir durvis uz pasauli," sacīja Kazāks.
Runājot par 2021. gada budžetu, viņš uzsvēra, ka tajā ir gan pozitīvas, gan negatīvas lietas. Laba tendence ir darbaspēka nodokļu samazinājums, pārceļot to uz patēriņu. Tas gan nav tik lielā apmērā, kā vēlētos, taču virziens ir pareizais, Kazāks piebilda. Tāpat, pēc viņa teiktā, valdība pildījusi solījumus finansējumam un sociālajam atbalstam specifiskām sabiedrības grupām.
Komunikācija par lēmumiem gan daudzos gadījumos bijusi pretrunīga, kas radījusi neskaidrību sabiedrībā, tāpat atsevišķas lietas nav nokārtotas piemēram, vai izdevīgāk strādāt, vai dzīvot ar pabalstiem.
"Neviens budžets nav ideāls, taču ejam pareizajā virzienā," vērtēja Kazāks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
