Lai arī valdības apstiprinātie atbalsta instrumenti Covid-19 krīzē ir adekvāti šodienas situācijai, Fiskālās disciplīnas padome vēlētos, lai valdības rīcība krīzes seku novēršanā būtu preventīvāka un ātrāka.
Lai stiprinātu Latvijas ekonomikas potenciālu, Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma ātra un efektīva izmantošana tuvākajos divos gados joprojām ir uzskatāma par vienu no valdības prioritātēm ekonomikas atveseļošanā. To jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzīst Fiskālās disciplīnas padome.
"Šajā grūtajā laikā gribētos izcelt pozitīvo ziņu, ka Eiropas Savienības daudzgadu budžets un Eiropas Atveseļošanās plāns, kas Latvijai paredz atvēlēt 10,5 miljardus eiro, beidzot ir apstiprināts Eiropas Parlamentā. Arī Fiskālās disciplīnas padome ir gatava aktīvi iesaistīties plāna novērtēšanā, piemēram, izvērtējot iesniegto projektu ietekmi uz izaugsmi un budžeta ienākumiem, lai Latvija pēc iespējas ātrāk atgūtos no pandēmijas izraisītās krīzes," norāda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
