Šis gads gan Latvijas, gan pasaules ekonomikā sākās ar lielām cerībām un vēl gada sākumā tika gaidīts, ka pasaules ekonomiskā izaugsme kļūs nedaudz straujāka kā iepriekšējā gadā, tomēr līdz ar Covid-19 uzliesmojumu un arvien plašāku slimības izplatību visā pasaulē kļuva skaidrs, ka pasaules ekonomika 2020. gadā piedzīvos recesiju, kuras dziļums un smagums būs atkarīgs no tā, cik ātri izdosies vīrusa izplatību apturēt, vērtējot aizvadīto gadu, norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.
Līdz ar to šis gads gan ekonomikai, gan sabiedrībai kopumā ir bijis ļoti sarežģīts un izaicinājumiem pilns, ko pavadīja liels satraukums un nenoteiktība.
Jau šā gada pirmā ceturkšņa izskaņā starptautiskās institūcijas sāka pārskatīt ekonomiskās izaugsmes perspektīvas, iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozēs iekļaujot Covid-19 ietekmi, kuras apmēru tobrīd novērtēt bija praktiski neiespējami. Tādējādi 2020. gads izceļas ar ekonomiskās attīstības prognožu regulāru pārskatīšanu un būtisku koriģēšanu, paredzot augstus lejupvērstus riskus, un šā gada maijā pasaules ekonomiskās politikas nenoteiktības indekss sasniedza vēsturiski augstāko līmeni. Starptautiskais valūtas fonds (SVF) pasaules ekonomikas pārskatu šogad publicējis četras reizes, globālo recesiju 2020. gadam paredzot 3% apmērā aprīlī, kam sekoja prognozes pazemināšana līdz 4,9% jūnijā. Taču, pateicoties labākai izaugsmei šā gada otrajā ceturksnī un ņemot vērā pieejamos datus par ekonomikas attīstību trešajā ceturksnī, SVF oktobrī publicētajās prognozēs paredz globālās ekonomikas sarukumu 2020. gadā par 4,4%, nākamajam gadam iezīmējot 5,2% lielu izaugsmi, norāda Reirs.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) ir pēdējā, kas nākusi klajā ar atjaunotām prognozēm. Decembra sākumā OECD šā gada pasaules ekonomikas kritumu novērtējusi 4,2% apmērā, vienlaikus pirmo reizi šogad paužot optimismu par nākotnes attīstības perspektīvām, prognozējot, ka Covid-19 vakcīnas izstrādes pabeigšana un vakcinēšanas uzsākšana visā pasaulē, kā arī saskaņota veselības politika un fiskālie stimuli mazinās nenoteiktību un veicinās ekonomikas atgūšanos. Saskaņā ar OECD prognozēm nākamajā gadā pasaules izaugsme varētu sasniegt 4,2%, ekonomikai pirmspandēmijas līmeni sasniedzot 2021. gada beigās.
Pamatojoties uz OECD izstrādātajām prognozēm, eirozonā šogad gaidāms straujāks sarukums nekā pasaulē kopumā, eirozonas ekonomikai 2020. gadā samazinoties par 7,5%. Savukārt šā gada trīs ceturkšņos eirozonas IKP ir uzrādījis kritumu par 7,4%, ko noteica straujš ekonomikas sarukums Covid-19 smagāk skartajās valstīs – Spānijā, Itālijā, Francijā, Grieķijā. Tajā pašā laikā Lietuvā un Igaunijā, kā arī citās Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs recesija ir bijusi mērenāka, kas noteica un turpmāk veicinās Latvijas ekonomikas veiksmīgāku Covid-19 krīzes seku pārvarēšanu, uzskata Reirs.
"Kopumā gada pirmajos trīs ceturkšņos Latvijas ekonomika piedzīvojusi 4,3% kritumu, apliecinot, ka ekonomikas sarukums otrajā un trešajā ceturksnī Covid-19 krīzes ietekmē nebija tik dziļš kā sākotnēji sagaidīts, kā arī ekonomikas atgūšanās bijusi veiksmīgāka, nekā iepriekš prognozēts. Tādējādi Latvijas ekonomikas kritums 2020. gadā kopumā būs zemāks nekā šā gada jūnijā Finanšu ministrijas izstrādātajās prognozēs," norāda Reirs.
Lielākā pozitīvā ietekme uz Latvijas ekonomikas attīstību šogad bijusi būvniecībai un lauksaimniecības nozarei, kuras arī šajos pandēmijas un pavasarī valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas apstākļos spēja uzrādīt izaugsmi. Savukārt apstrādes rūpniecība, lai arī izjutusi ārējās vides negatīvo ietekmi caur globālo piegāžu ķēžu darbības traucējumiem un ekonomiskās aktivitātes bremzēšanos tirdzniecības partnervalstīs, kopumā demonstrējusi salīdzinoši labu noturību un atgūšanos no krīzes. Latvijas apstrādes rūpniecība trīs ceturkšņos samazinājusies par 2,7%, uzrādot vienu no zemākajiem nozares kritumiem Eiropas Savienībā (ES).
Toties pakalpojumu nozares, kuras tiešā veidā ietekmēja Covid-19 krīze un drošības pasākumi slimības izplatības apturēšanai, šogad cietušas visvairāk, norāda Reirs. Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi, mākslas, izklaides un atpūtas pakalpojumi šā gada otrajā ceturksnī sarukuši par vairākiem desmitiem procentu, šīm nozarēm neatgriežoties normālās darbības režīmā arī trešajā ceturksnī. Savukārt lielākais negatīvais devums IKP rezultātos trīs ceturkšņos bija transporta nozares kritumam par 15%, kur turpinājās Krievijas kravu tranzīta sarukums un aviopārvadājumu apjomi bija visai ierobežoti.
Covid-19 krīze atstājusi būtisku ietekmi arī uz Latvijas darba tirgu, atzīst finanšu ministrs. Šogad vērojamais bezdarba līmeņa pieaugums ir vērtējams kā visai mērens, ko veicināja valdības īstenotie nodarbinātības un eksporta atbalsta pasākumi. Trešajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā veidoja 8,4%, kas bija nedaudz mazāk nekā otrajā ceturksnī, bet par 2,4 procentpunktiem augstāks nekā pirms gada. Līdz ar to bezdarba līmenis Latvijā, kas kopš 2014. gada bija stabili augstākais starp Baltijas valstīm, jau ir būtiski zemāks nekā Lietuvā, kur trešajā ceturksnī bezdarba līmenis pieaudzis līdz 9,3%, kamēr Igaunijā bezdarbs trešajā ceturksnī bija 7,7% līmenī.
Vienlaikus ceturtā ceturkšņa attīstība Latvijas ekonomikā jau var būt negatīvāka, ņemot vērā Covid-19 straujo izplatību un kopš oktobra sākuma slimības ierobežošanai noteiktos pasākumus, raksturo Reirs.
"Jācer, ka pašlaik ieviestie vīrusa izplatības ierobežojumi būs pietiekami, lai vēl šogad samazinātu slimības izplatību, taču ir skaidrs, ka situācijas saasināšanās saistībā ar Covid-19 negatīvi ietekmēs arī 2021. gada sākuma ekonomiskās attīstības perspektīvas. Tādējādi arī nākamgad būtiska loma būs valsts atbalsta pasākumiem gan nodarbinātības veicināšanai, gan atbalstam bez darba palikušajiem iedzīvotājiem. Tāpat ekonomikas sekmīgāku atgūšanos no šīs krīzes stimulēs jau apstiprināto publisko infrastruktūras projektu īstenošana, no kuriem vērienīgākais ir "RailBaltica" projekts, kā arī pieejamie ES fondu, tajā skaitā, Atveseļošanās un noturības mehānisma līdzekļi," norāda finanšu ministrs.
"Svarīgi, ka šajā krīzē Latvijas ekonomikas struktūra un kopējā ekonomiskā situācija ir bijusi daudz labvēlīgāka nekā iepriekšējās globālās finanšu krīzes laikā. Būtiski ir arī tas, ka atšķirībā no iepriekšējās krīzes Latvijai pašlaik ir pietiekami finanšu līdzekļi krīzes seku mazināšanai, gan sniedzot tiešu atbalstu krīzes skartajiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, gan investējot infrastruktūras attīstībā, gan darbinieku apmācībā un pārkvalifikācijā, kā arī veselības aprūpes un izglītības sistēmas pilnveidošanā," saka Reirs.
Valdības apstiprināto atbalsta pasākumu ieviešana ir mazinājusi pandēmijas negatīvo ietekmi uz ekonomiku, un sagaidāms, ka šogad Latvijas IKP kritums būs 4,5%. Arī nākamais gads Latvijas ekonomikai būs izaicinājumu pilns, un tāpēc ir svarīgi turpināt atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, lai noturētu Latvijas tautsaimniecības potenciālu pirmskrīzes līmenī un vēlāk arī nodrošinātu tā pieaugumu vidējā termiņā, noslēdz finanšu ministrs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
