'Swedbank' vadītājs: Šis gads būs ieskrējiena tramplīns 2022.gadam, kad pandēmijas ietekme būs vairāk piemirsta  (3)

Viņš norādīja, ka 2021.gads parādīs, vai ziņas par Covid-19 apkarojošo vakcīnu būs devušas ekonomisko mieru.

"Mēs visi esam noguruši no ierobežojumiem, kas nepieciešami, lai cīnītos pret Covid-19. Uzņēmējiem ir ļoti svarīgi sajust, ka ekonomika atkal spēj strādāt netraucēti un bez ierobežojumiem. Es ļoti ceru, ka prognozes par salīdzinoši straujo atkopšanos piepildīsies. Protams, tas gan nemaina lietas būtību, ka neskaidrība un nenoteiktība neatgriežas, tāpēc droši kaut ko prognozēt šobrīd ir ļoti grūti," sacīja Rubenis.

Vienlaikus viņš minēja, ka ir samērā pozitīvi noskaņots par Latvijas uzņēmēju spēju ražot preces ar lielāku pievienoto vērtību. "Lūkojoties nākotnē ar šīs dienas skatu, esmu diezgan pozitīvi noskaņots par Latvijas uzņēmēju spēju iegūt lielāku pievienoto vērtību, ieguldot attīstībā un ražojot augstākas pievienotās vērtības preces vai pakalpojumus. Mēs kā finansētājs jūtam, ka ir virkne ļoti labu projektu, kas sola vērtīgas investīcijas un efektīvu izaugsmi. Protams, tajā pašā laikā mums jāpatur prātā, ka var arī rasties nepieciešamība palīdzēt tiem, kuri tomēr šo pandēmijas brīdī nespēja izmantot izaugsmei," pauda Rubenis.

Tāpat viņš atzīmēja - ir prieks, ka 2021.gada prognozes pozitīvākas padara ziņas par vakcīnu pret Covid-19, tomēr svarīgi ir arī, kā tieši tiks organizēta vakcinācija un vai neparādīsies jauni slimības paveidi, kas par sevi jau liek manīt atsevišķās zemēs. "Domāju, ka 2021.gads būs vēl kārtīgs ieskrējiena tramplīns 2022.gadam, kad pandēmijas ietekme jau būs vairāk piemirsusies un ekonomika varēs atkal sākt straujāk attīstīties," sacīja Rubenis.

Viņš atzīmēja, ka kreditēšanas aktivitāte lielā mērā ir atkarīga no mājsaimniecību un uzņēmēju noskaņojuma, kuru savukārt noteikti ietekmēs gan pandēmijas attīstība Latvijā, gan arī plašāki notikumi pasaulē.

"Noteikti potenciāls Latvijā ir labs, jo salīdzinājumā ar Lietuvu un Igaunijā, cilvēku skaits, kuri ir gatavi ieguldīt savas dzīves kvalitātes uzlabošanā, joprojām ir relatīvi zemāks. Arī uzņēmumi attīstībā investē mazāk un kopumā ir jūtami piesardzīgāki nekā kaimiņvalstīs. Protams, joprojām arī ēnu ekonomikas īpatsvars pie mums ir jūtami lielāks, kas ir nozīmīgs šķērslis kreditēšanas straujākai izaugsmei. Jācer, ka līdz ar vakcinēšanās sākšanos un pasaules ekonomikas aktivizēšanos, arī Latvijā kreditēšanas potenciāls atraisīsies, taču prognozēt nozīmīgu kredītportfeļa pieaugumu šobrīd vēl nav pamata," teica Rubenis.

Vienlaikus viņš atzina, ka viena no 2020.gada patīkamajām tendencēm bija tas, ka sabiedrība kopumā ir vairāk sākusi domāt par uzkrājumu veidošanu.

Tāpat Rubenis norādīja, ka banku peļņa atspoguļo to, kā veicas tās klientiem. "Tāpēc, ja palīdzēsim mūsu klientiem pārvarēt izaicinājumus veiksmīgāk, arī bankas peļņa būs laba. Protams, ļoti svarīgi, ka banka spēj saglabāt pelnītspēju šādos trauksmainos laikos, jo tas dod papildus drošību bankas klientiem, jo banka spēj elastīgāk atbalstīt tos klientus, kuri nonākuši grūtākā brīdī," sacīja Rubenis.

Pēc aktīvu apmēra "Swedbank" ir lielākā banka Latvijā.