Banku karšu dati pagājušajā gadā kalpojuši kā termometrs iedzīvotāju patēriņa mērīšanai – cik aktīvi esam un kā mainās paradumi vīrusa apstākļos. Gada laikā redzējām, ka patēriņš var būt pārsteidzoši elastīgs – kad vīrusa draudi mazinās, strauji atgriežamies pie ierastākas dzīves. Ziemassvētkiem tuvojoties, iedzīvotāji to, ka nevar svētkos ciemoties, vēlējušies kompensēt ar dāvanu kaudzi, teic "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija. Datos bija vērojams īstu pirkšanas bums. Par šī gada sākumu jāsaka – diemžēl svētki ir galā, un klusuma periods ir sācies.
"Swedbank" klienti šogad kopumā karšu transakcijās iztērējuši par 4,7% mazāk nekā pagājušajā gadā. Šie tēriņi ietver gan norēķinus, kas veikti ar kartēm (gan klātienē, gan attālināti), gan arī bankomātos izņemto naudu, kas, visticamāk, tiek pēc tam izmantota norēķiniem skaidrā naudā. "Lielākais kritums bijis pavasarī – piemēram, aprīlī tēriņi pret pagājušo gadu krita par teju piekto daļu. Vasaras laikā un agrā rudenī karšu transakciju apjoms jau tuvojās pagājušā gada līmenim. Savukārt gada nogalē iedzīvotāju izdevumi atkal būtiski sarukuši, lai gan pavasara antirekordus "pārsist" nav izdevies. Ārkārtējās situācijas laikā kopš 9. novembra reģistrēts 8% kritums pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu," teic Zorgenfreija.
Vīrusa gada tendences
Jau vairākus gadus vērojama pāreja no skaidras naudas izmantošanas uz karšu norēķiniem, un pandēmijas gadā šī tendence turpinājusies un pat kļuvusi izteiktāka. Gadā kopumā "Swedbank" karšu norēķini auguši par 2%, kamēr bankomātos izņemtās naudas apjoms sarucis par 12%. Zorgenfreija norāda, ka pandēmija pastiprinājusi arī vēlmi norēķināties attālināti – izmantot e-komercijas pakalpojumus, pasūtīt ēdienu uz mājām utt. Cik var spriest pēc "Swedbank" karšu datiem, 2020. gadā vien neliela daļa no kopējiem karšu norēķiniem – nedaudz virs 10% –klasificējama kā attālinātā norēķināšanās. Ārkārtējā situācijā attālināto norēķinu īpatsvars kopējā katlā, protams, aug, taču, kad vasaras laikā atgriezāmies jau pie normālākas dzīves, tas atkal saruka gandrīz līdz 2019. gada līmenim. Gada pēdējās nedēļās ierobežojumi bija ievērojami stingrāki nekā pavasarī, līdz ar to attālināto norēķinu īpatsvars palielinājās ievērojami straujāk, sasniedzot 16% transakciju skaitā un 22% apjomā.
Bankas "Citadele" dati rāda, ka, neskatoties uz ierobežojumiem iepirkties klātienē, būtiski nav mainījies sadalījums starp klātienes pirkumiem un attālinātajiem pirkumiem. Gada sākumā 77% no visiem pirkumiem veikti klātienē, savukārt gada beigās – 74%.
Paradumi mainījušies arī tajā, kam tērējam. "Nozaru griezumā 2020. gadā kopumā galvenie zaudētāji ir lidojumi un viesnīcas, kur tērēts par attiecīgi 64% un 54% mazāk nekā 2019. gadā. Par piekto daļu mazāk izdots par transporta pakalpojumiem. Savukārt karšu maksājumi restorānos un apģērbu veikalos gadā kopumā krituši par 14%. Lielie uzvarētāji neapšaubāmi ir tās kategorijas, kas saistāmas ar laika pavadīšanu mājās – elektronika (+22%), preces dārzam un mājai (+18%), un tēriņi pārtikas veikalos (+16%)," teic Zorgenfreija.
Bankā "Citadele" norāda, ka ievērojami ir mainījies pirkumu veids, ko iedzīvotāji iegādājas attālināti. Avio biļetes, ar ceļošanu un izklaidēm saistītus pirkumus aizstājuši vietējie pārtikas veikali un restorānu piegādes pakalpojumi. Gada laikā novērojams pieaugums divas reizes. "Citadeles" maksājumu karšu statistika rāda, ka attālinātā iepirkšanās lielveikalos kļuvusi par noturīgu sabiedrības paradumu. Bankas klientu visbiežāk izmantotie interneta veikali un attālināto pakalpojumu sniedzēji 2020. gadā bija "aliexpress.com", "Wolt", "1a.lv", "Rimi" e-veikals un "Ikea" interneta veikals.
Svētku drudzis
Lielākie tēriņu apjomi eiro izteiksmē ik gadu ir tieši uz Ziemassvētku laiku. Arī 2020. gads nav bijis izņēmums, taču pagājušajā gadā neilgi pirms svētku laika tika izziņoti arī stingrāki ierobežojumi. Runājot par svētkiem, "Swedbank" karšu dati norāda uz to, ka par spīti nepārtrauktiem atgādinājumiem palikt mājas Latvijas iedzīvotāju vēlme iepriecināt tuvākos ar dāvanām svētkos ir lielāka nekā bailes no vīrusa. "Kopumā tēriņi pirmsvētku nedēļā noturējās pagājušā gada līmenī, kad neviens par Covid-19 vēl nebija dzirdējis. Skaidras naudas izņemšana bankomātos turpināja sarukt, bet norēķini ar kartēm tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās pirmsvētku nedēļā kāpuši pat par 12% pret pagājušā gada attiecīgo periodu. Acīmredzot ziņas par drīzo ierobežojumu pastiprināšanos tikai veicināja pircēju pieplūdumu veikalos," secina Zorgenfreija.
Bankas "Citadele" karšu dati liecina, ka 2020. gada decembrī pirkumu apjoms sasniedzis rekordu –85,3 miljonus eiro, par teju 5% pārsniedzot 2019. gada decembra radītājus, kad pirkumi decembrī tika veikti kopsummā par 81,2 miljoniem eiro. Vidēji vienā dienā bankas klienti veica pirkumus 2,6 miljonu eiro apmērā, savukārt nedēļā pirms Ziemassvētkiem pirkumu apjoms palielinājās līdz 3,4 miljoniem eiro, bet pēdējā dienā pirms pastiprināto ierobežojumu stāšanās spēkā pirkumu apjoms dubultojās un bija 5,2 miljoni eiro. Turklāt bankas 2020. gada jūlijā pirkumu apjoms pārsniedza 2019. gada decembra apjomu – 82,4 miljoni eiro.
"Kaut arī gada sākumā redzējām pirkumu apjoma samazināšanos, kas skaidrojams ar ceļošanas un pasākumu ierobežojumiem, pēc ierobežojumu mazināšanas, gan klātienē, gan attālināti pirkumu apjoms vasarā sasniedza pirms pandēmijas apjomus. Tomēr, iepērkoties attālināti, mainījās pirkuma groza saturs – pārtikas pirkumi, ēdienu piegādes, kā arī starptautiskie internetveikali aizstāja avio un pasākumu biļešu iegādi un naktsmītņu rezervēšanu. Rekorda pirkumu apjomu var skaidrot gan ar ikgadējiem gada nogales svētkiem, gan ierobežojumu palielināšanos un neskaidrību par to, cik ilgi tie būs," teic bankas "Citadele" valdes loceklis Vladislavs Mironovs.
Pēc šī iepirkšanās drudža mēneša beigās jau redzama būtiska situācijas pasliktināšanās – kopējais "Swedbank" karšu transakciju apjoms sarucis par 15% pret pagājušā gada attiecīgo periodu. "Ņemot vērā to, ka ierobežojumi saglabāsies stingri vēl kādu laiku, un dāvanu drudzis ir garām, 2021. gada sākumā visdrīzāk redzēsim būtisku tēriņu krišanos," prognozē Zorgenfreija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
