Banku karšu dati pagājušajā gadā kalpojuši kā termometrs iedzīvotāju patēriņa mērīšanai – cik aktīvi esam un kā mainās paradumi vīrusa apstākļos. Gada laikā redzējām, ka patēriņš var būt pārsteidzoši elastīgs – kad vīrusa draudi mazinās, strauji atgriežamies pie ierastākas dzīves. Ziemassvētkiem tuvojoties, iedzīvotāji to, ka nevar svētkos ciemoties, vēlējušies kompensēt ar dāvanu kaudzi, teic "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija. Datos bija vērojams īstu pirkšanas bums. Par šī gada sākumu jāsaka – diemžēl svētki ir galā, un klusuma periods ir sācies.
"Swedbank" klienti šogad kopumā karšu transakcijās iztērējuši par 4,7% mazāk nekā pagājušajā gadā. Šie tēriņi ietver gan norēķinus, kas veikti ar kartēm (gan klātienē, gan attālināti), gan arī bankomātos izņemto naudu, kas, visticamāk, tiek pēc tam izmantota norēķiniem skaidrā naudā. "Lielākais kritums bijis pavasarī – piemēram, aprīlī tēriņi pret pagājušo gadu krita par teju piekto daļu. Vasaras laikā un agrā rudenī karšu transakciju apjoms jau tuvojās pagājušā gada līmenim. Savukārt gada nogalē iedzīvotāju izdevumi atkal būtiski sarukuši, lai gan pavasara antirekordus "pārsist" nav izdevies. Ārkārtējās situācijas laikā kopš 9. novembra reģistrēts 8% kritums pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu," teic Zorgenfreija.
Vīrusa gada tendences
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
