Neraugoties uz to, ka noziedzīgo nodarījumu finanšu un ekonomikas jomā izmeklēšana un iztiesāšana ir atzīta par valsts prioritāti, tomēr nevar apgalvot, ka šīs kategorijas noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas efektivitāte pēdējos gados būtu augusi, liecina Valsts kontroles izvērtējums par noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanu un iztiesāšanu.
Revīzijā konstatētais liecina, ka ar līdz šim veiktajiem pasākumiem nav pietiekami un ir nepieciešami būtiski uzlabojumi, lai mazinātu kriminālprocesu par noziedzīgiem nodarījumiem finanšu un ekonomikas jomā uzkrājumu, ātri un efektīvi pabeigtu pirmstiesas kriminālprocesu un iztiesāšanu.
Visās revīzijas izlasē iekļautajās izmeklēšanas iestādēs šīs specifikas kriminālprocesu uzkrājums pēdējos trīs gados lielākoties nav mazinājies un arī šīs kategorijas lietu iztiesāšana aizvien ieilgst, teikts pārskatā.
Par optimālu laiku šīs specifikas kriminālprocesu pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanai vairumā gadījumu būtu uzskatāmi trīs gadi no kriminālprocesa uzsākšanas, bet no revīzijas apjomā iekļauto izmeklēšanas iestāžu lietvedībā esošajiem kriminālprocesiem uz 2020. gada sākumu 63% kriminālprocesu bija vecāki par trīs gadiem un ievērojama daļa no tiem ir uzsākti pirms vairāk nekā 10 gadiem (uzsākti laika posmā no 2005. līdz 2009. gadam).
Secināts, ka no revīzijas izlasē iekļautajām 27 krimināllietām, kas 2020. gada augustā vēl atradās iztiesāšanā 56% kriminālprocesu ir uzsākti pēdējo septiņu gadu laikā, savukārt 44% kriminālprocesu ir vecāki par septiņiem gadiem un četros no tiem krimināltiesiskās attiecības nav noregulētas jau 12 gadus.
Revīzijā teikts, ka vienotas prakses un izpratnes trūkums par Krimināllikuma normu piemērošanu veicina ne tikai kriminālprocesu par noziedzīgiem nodarījumiem finanšu un ekonomikas jomā ieilgšanu, bet arī palielina iespēju, ka līdzīgos vai salīdzināmos apstākļos vienā gadījumā personas tiek sauktas pie kriminālatbildības, citā – netiek.
Lielākajā daļā (69%) revīzijas izlasē vērtētajos izbeigtajos kriminālprocesos bija konstatējams10 vienotas izpratnes trūkums (izmeklētāju un prokuroru, vai prokuroru vidū, vai starp prokuroru un tiesu), kā rezultātā kriminālprocesi ieilga vai bija izbeigti uz tā pamata, ka nodarījumā nav konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs, vai arī aizdomās turētā vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā nav izdevies pierādīt un nav iespējams savākt papildu pierādījumus.
Revīzijā konstatētais ļauj secināt, ka vislielākās neskaidrības un grūtības piemērošanā rada Krimināllikuma normas, kas paredz personu saukšanu pie kriminālatbildības par krāpšanu; piesavināšanos; izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināmo maksājumu nomaksas; par politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības nelikumīgu finansēšanu, starpniecību nelikumīgā finansēšanā, nelikumīga finansējuma pieņemšanu un izspiešanu; par dienesta pilnvaru pārsniegšanu; dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu; valsts amatpersonas bezdarbību; valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu; joprojām (neraugoties uz veiktajiem pasākumiem) arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, norāda VK.
Vienlaikus VK atzīmē, ka tiesību piemērotāju vidū viedokļi dalījās par to, kuru Krimināllikuma normu par noziedzīgiem nodarījumiem finanšu un ekonomikas jomā piemērošanai praksē visbiežāk rodas neskaidrības, ir dažādas interpretācijas iespējas un atšķirīgi viedokļi. Tas atkarīgs no tā, cik bieži nākas saskarties jeb cik liela ir pieredze konkrēto normu piemērošanā izmeklētājam, prokuroram un tiesnesim, kā arī no tā, kādā jomā konkrētā Krimināllikuma norma jāpiemēro (piemēram, krāpšana nodokļu lietās vai krāpšana saistībā ar valsts amatpersonas rīcību dienestā).
VK atgādina, ka pēdējos gados pasaulē būtiski pieaug neiecietība pret finanšu un ekonomiskajiem noziegumiem, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un korupciju, un tiek pievērsta aizvien lielāka uzmanība tam, lai valstīs tiktu mazinātas iespējas legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus vai izmantot tās noziedzīgi iegūtu līdzekļu plūsmai, izvairīties no nodokļu nomaksas vai veikt citus noziedzīgus nodarījumus finanšu un ekonomikas jomās.
Spēja atbilstoši starptautiski atzītiem principiem izmeklēt un atklāt noziedzīgus nodarījumus un saukt pie atbildības vainīgās personas ir ne tikai viens no tiesisku valsti raksturojošiem aspektiem, tas ir būtisks valsts drošības un pilnvērtīgas sadarbības veidošanas ar ārvalstīm, kā arī iekļaušanās Latvijai nozīmīgās starptautiskajās organizācijās pamatnosacījums.
Tas ietekmē ārvalstu investoru uzticību un attiecīgi valsts ekonomisko attīstību. No uzņēmēju, sabiedrības un valsts interešu aspekta raugoties, būtisks ir kopējais laiks no brīža, kad tiek uzsākta noziedzīga nodarījuma izmeklēšana līdz brīdim, kad tiek panākts krimināltiesisko attiecību taisnīgs noregulējums – tātad iespējami īsāks laiks kopš kriminālprocesa uzsākšanas līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim.
Tikpat būtisks ir aspekts, ka vainīgās personas tiek noskaidrotas un sauktas pie atbildības. Tam nepieciešams skaidrs un pietiekams normatīvais regulējums, efektīvs pirmstiesas kriminālprocess un iztiesāšana, kuru priekšnoteikums ir efektīva un kvalitatīva iesaistīto institūciju darbība tām paredzēto uzdevumu izpildē. Latvijā jautājums par tādu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu un iztiesāšanu, kas ietekmē ekonomiskos procesus valstī un tautsaimniecību kopumā, aizvien ir ļoti aktuāls, kaut gan nepieciešamība uzlabot šādu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu un iztiesāšanu jau ilgstoši ir Saeimas un Ministru kabineta dienaskārtībā, uzsver VK.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
