Baltijas biržās pērn 20 gadu akciju tirdzniecības darījumu skaita rekords  (2)

Kopumā Baltijas biržai aizvadītais gads bijis līdzvērtīgs pasaules tirgus tendencēm, saka "INVL Pensiju fondi" valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs. Pavasarī parādoties pirmajiem Covid-19 inficēšanās gadījumiem Eiropā un Baltijas valstīs un sekojot plašiem ierobežojumiem, Baltijas biržā notika izpārdošana, indeksam (OMXBBGI) samazinoties par 27%. Vēlāk, parādoties iepriecinošām ziņām par valdību atbalstu gan ES, gan Baltijas valstīs, sekojot arī ASV tirgum, notika tirgus atlabšana, kas turpinās līdz šim. Galvenais iemesls ir monetārās stimulēšanas un ārkārtīgi lielu līdzekļu apjoma iepludināšana finanšu tirgos, kas noveda pie investoru riska apetītes pieauguma un gandrīz visu aktīvu klases cenas pieauguma. Protams, Baltijas biržā šīs tendences ir nedaudz mērenākas, jo tirgus ir pieejams ierobežotam biržas investoru lokam dēļ izmēra, likviditātes un regulējuma defektiem (īpaši Latvijā), skaidro Martinovs.

Tādēļ zīmīgi, ka kopš gada sākuma Baltijas biržas indekss (OMXBBGI) pieauga, un arī visos Baltijas biržas segmentos ir novērotas līdzīgas tendences.

AS IBS "Amenda Markets" valdes loceklis Arturs Miezis uzsver, ka iespaidīgs ir fakts, ka, salīdzinot ar 2019. gadu, darījumu skaits ir pieaudzis piecas reizes. Lai arī šo pieaugumu daļēji veicināja Covid-19 izraisītas tirgus svārstības, tomēr visbūtiskākais faktors bija atsevišķu tirgus dalībnieku sekošana tendencei ASV akciju tirgū, kur tādi brokeri kā "Robinhood" piedāvā veikt darījumus bez komisijas maksas. Šis piedāvājums ir spējis ASV akciju tirgum piesaistīt miljoniem jaunu un nepieredzējušu ieguldītāju. Šogad šādu iespēju veikt bezmaksas darījumus ar akcijām "Nasdaq Baltic" sākotnēji sāka piedāvāt "Swedbank", kurai vēlāk sekoja arī "LHV" banka. Lai arī šis ir tikai pirmais gads šādam piedāvājumam Baltijā, rezultāts ir iespaidīgs un var prognozēt, ka tas arī turpmāk būtiski veicinās privātpersonu aktivitāti "Nasdaq Baltic" akciju tirgū, paredz Miezis.

Protams, liels notikums bija arī Lietuvas "Ignitis" mega IPO, kas Baltijas akciju tirgum ir pievienojis papildus 1,5 miljardu eiro tirgus kapitalizāciju, uzsver Miezis. Lai arī darījums, piesaistot 450 miljonus eiro, ir bijis finansiāli veiksmīgs Lietuvas valstij, tomēr ne gluži to pašu, vismaz šobrīd, var teikt par ieguldītājiem. Kopš IPO brīža "Ignitis" akciju cena ir kritusies par 10%, kamēr Baltijas akciju indeksa vērtība ir pieaugusi par 13%. Tas liecina, ka tomēr darījuma akciju cena ir bijusi noteikta par augstu, uzskata Miezis. Lai arī nevar vainot Lietuvas valsts vēlmi saņemt pēc iespējas augstāku cenu par akcijām, tomēr ir arī jāatceras, ka šāda liela un pazīstama uzņēmuma IPO ir arī jābūt kā vienam no līdzekļiem vietējā kapitāla tirgus attīstīšanai, iesaistot plašu jaunu privāto ieguldītāju loku, un šādas paaugstinātas cenas noteikšana noteikti neveicina šā mērķa sasniegšanu. Attīstīts vietējais kapitāla tirgus krīzes periodā ir kļuvis vēl svarīgāks, lai sekmīgi noritētu Eiropas Centrālas Bankas stimulējošās monetārās politikas caur aktīvu uzpirkšanu transmisija uz Baltijas valstu uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Tāpēc cerams, ka brīdī, kad Latvijas valsts izšķirsies par valsts uzņēmumu IPO, tiks sabalansēta interese iegūt pēc iespējas vairāk līdzekļu IPO ar nepieciešamību attīstīt vietējo kapitāla tirgu, norāda Miezis.

Martinovs izveidojis arī savu pērnā gada notikumu TOP 3. 3. vietā ierindojas "Grindeks" kā emitenta epopejas beigas, jo lielākais akcionārs ir nolēmis pamest biržu. No vienas puses, tā ir slikta ziņa, jo ar šo soli samazināsies gan emitentu skaits, gan Rīgas biržas kapitalizācija, atzīst eksprts. No otras puses, viņš pauž prieku, ka biržas saraksts kļūs "tīrāks" un paaugstināsies korporatīvas pārvaldības un mazākuma interešu ievērošanas līmenis, kā arī samazināsies investoru apkrāpšanas riski. Vsus pēdējos gadus "Grindeks"bija regulatora, mazākuma akcionāru cīņas par taisnību objekts.

2. vietu eksperts piešķir AS "Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca", kur arī izsludināts akciju atpirkšanas piedāvājums, kuru iemesls bija kontroles sliekšņa pārsniegšana no akcionāru grupas puses. "Priecē, ka šo pārsniegšanu ir konstatējusi un pierādījusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Tas liecina par regulatora spējām proaktīvi uzraudzīt emitentu dzīvi un bez īpašas iejaukšanas no malas konstatēt, pierādīt un novest līdz labvēlīgam rezultātam konstatētos pārkāpumus. Tieši šādu rīcību biržas investori arī sagaida no regulatora un līdz šim šeit arī bijusi vislielākā kritika FKTK virzienā. Tagad noteikti regulators ir pelnījis uzslavu no biržas investoru puses, un cerams, šī pozitīvā attīstība turpināsies," pauž eksperts.

1. vietu viņš piešķir "Madara Cosmetics", kura akcijas ir piedzīvojušas spēcīgu cenas kāpumu, un tie investori, kas noticēja kompānijas komandai un ir ieguldījuši 2017. gadā beigās IPO laikā, ir vairāk nekā dubultojuši savas investīcijas. Galvenais iemesls ir darbības rezultātu pieaugums, kas daļēji ir balstīts uz interneta tirdzniecības attīstību Covid-19 laikā, kā arī attīstības stratēģijas dēļ.

"Vērtējot turpmāko tirgus attīstību, ir jāatzīmē, ka tā būs atkarīga no naudas apjoma pieejamības investēšanai," prognozē Martinovs. Ja centrālās bankas turpinās atbalstīt finanšu tirgus – cenas, visticamāk, nekritīs un tā svārstīgumu varētu ietekmēt ziņas par Covid-19, ekonomiku. Bet kopumā burbulis, kas izveidojies pasaules tirgos, turpinās uzpūsties, kamēr pārplīsīs. Par šo vienmēr ir jāatceras, veicot investīcijas finanšu tirgos - jo ilgāk burbulis neplīsīs, jo lielāka varbūtība, ka tas drīz notiks, atgādina eksperts.