Tas bija tā vērts! Tūrisma firmas vadītājas Jeļenas Šilonosovas labākie pirkumi

Kompass, kas nopirkts Berlīnes krāmu tirgū, reta kāzu kleita, maģistra diploms un atmiņas par braucienu uz Ņujorku: tūrisma firmas "Nikos Travel Agency" vadītāja Jeļena Šilonosova stāsta par saviem labākajiem pirkumiem un investīcijām.

Kā es izturos pret naudu. Es uzskatu, ka naudai ir jāsagādā ne tikai labums, bet arī prieks. Piemēram, ja man būtu izvēle nopirkt labu mēbeļu komplektu vai doties ceļojumā, tad es izvēlētos otro. Ir tādas emocijas, atmiņas, kas paliek ar jums uz mūžu un tās nav iespējamsr ne ar ko aizstāt. Nauda man nekad nav kritusi no debesīm, viss ticis nopelnīts, smagi strādājot. Tomēr es nepieķeros naudai un protu tērēt viegli. Man nepatīk kaulēties, es novērtēju citu cilvēku darbu, mīlu davināt dāvanas un lutināt bērnus.

Kā es iepērkos. Es nevaru sevi nosaukt par šopaholiķi. Drīzāk par darbaholiķi, kas dažreiz labprāt iztērē godīgi nopelnīto. Man patīk frāze, ka cilvēki bieži vien pērk nevis to, kas viņiem ir nepieciešams, bet to, ko viņiem gribas. Vai tad tas ir slikti? Man bieži tieši tā arī notiek. Skapī sakrājusies pieklājīga kleitu kolekcija ‒ dažādu fasonu, dizaineru, krāsu. Dažas no tām es ne reizi neesmu uzvilkusi, bet ar katru no tām saistās kāds stāsts.

Man bieži gadās impulsīvi pirkumi, īpaši ārzemēs atvaļinājumu laikā vai brīvos vakaros darba komandējumu laikā. Rīgā nav laika staigāt pa veikaliem. Man ir grūti atteikt bērniem. Man patīk sev iegādāties dažādu kosmētiku. Sekoju līdzi vairākām "beauty" blogerēm, dažkārt kaut ko iegādājos, vadoties pēc viņu padomiem, bet pēc tam viss stāv uz plaukta un nezinu, kur lai to visu lieto. Kosmētikas krājumu man pietiks vēl pieciem gadiem, par mani smejas draudzenes. Vismaz veikalu slēgšana mani nekādi neapdraud. Tagad nākas pastrādāt ar sevi un impulsīvo pirkumu skaits, protams, ir stipri samazinājies.

Kā es izturos pret uzkrājumiem. Es nedzīvoju tikai šodienai un vienmēr domāju par to, kas būs tālāk. Tieši tas man ir devis iespēju neaizvērt savu uzņēmumu un noturēties virs ūdens. Protams, ne bezgalīgi ilgi, bet tomēr kādu laiku... Es veicu uzkrājumus bērnu izglītībai. Katru mēnesi banka noņem noteiktu summu no manas kartes, un līdz bērnu 18 gadu vecuma sasniegšanai būs uzkrāta noteikta naudas summa, kas man ļaus apmaksāt viņiem izglītību augstskolā vai citas ar to saistītās izmaksas.

Mūsu dzīve ir pierādījusi, ka viss var mainīties jebkurā brīdī: šodien tu esi veiksmīga biznesa lēdija, bet rīt ‒ bezdarbnieks. Un mums ir jābūt tam gataviem.

Es veicu uzkrājumus 3. pensiju līmenī. Kad tu strādā, šīs mazās ikmēneša summas nav tik būtiskas izdzīvošanai, bet nākotnē tās var palīdzēt.

Tīri fiziski es nevarēju strādāt īrētās telpās, mani visu laiku urba doma, ka īres maksa ir nelietderīga naudas tērēšana, tāpēc es izvirzīju mērķi, ka izpirkšu biroja telpas, lai man nebūtu jāmaksā "onkulim". Nācās strādāt 24/7, lai apmaksātu šo milzīgo kredītu. Darba dienās es strādāju pie sevis tūrismā, bet nedēļas nogalē braucu uz Daugavpili, kur strādāju par pasniedzēju. Plus ņēmu tulkojumus, rakstīju rakstus un ķēros pie jebkuras iespējas. Pateicoties tam, 6 gadu laikā es izpirku telpas, kur tagad strādāju.

Bērnībā man nebija lielu prasību, un naudu mums nedāvināja, kā tas tagad ir pieņemts uz bērnu dzimšanas dienām. Es kolekcionēju kabatas kalendārīšus, ar prieku pirku tos. Manā kolekcijā ir vairāk nekā 1000 eksemplāru.

Sīkums, bet patīkami. Tā kā mans darbs ir saistīts ar komandējumiem un ceļojumiem, es gandrīz vienmēr atvedu mājās kaut ko interesantu vai pat unikālu. Tā, pirms aptuveni 10 gadiem es Berlīnē nopirku Fen Šui kompasu, kas lieliski iederējās biroja interjerā. Pēc tūrisma izstādes aizgāju uz veikalu, kas izskatījās pēc krāmu tirgus, un pārdevējs pievērsa manu uzmanību šim kompasam. Es kā reizi interesējos par šo tēmu, un Rīgā tādu neesmu redzējusi. Sadzirdēju cenu un uzreiz sapratu, ka ir jāņem.

Kompass ļoti labi iederas biroja interjerā. Daudzi klienti joprojām interesējas par to, kur es pie tāda tiku. Vēlāk kompasam pievienojās globuss ar apgaismojumu, pasaules karte no monētām un tā tālāk.

Cena: 15 eiro

Gada pirkums. Kāzu kleita. Es biju skaidri iztēlojusies, kādai tai jābūt: ne baltai, elegantai un īpašai. Pāršķirstīju daudz katalogu, iepazinos ar kāzu salonu mājas lapām un fotogrāfijām internetā. Kļuva skaidrs, ka viss ir slikti: man gandrīz nekas nepatīk.

Kādā brīdī es uzdūros informācijai par Krievijas kāzu dizaineri Natāliju Romanovu, kura šuj ekskluzīvas kāzu kleitas, izmantojot īpašu piegriezumu. Sapratu, ka tā kleita ir kā radīta tieši man. Bet tikai kur to dabūt un kā atvest? Izrādās, ka Rīgā atrodas šīs dizaineres pārstāvis, un tieši šis modelis kā reiz ir uz vietas. Tā man parādījās kleita, kas man ideāli piestāv. Vairāk neko nenācās meklēt. Tieši šis pirkums sagādāja man lielāko prieku 2020. gadā. Ņemot vērā, ka tas notika ārpus kāzu sezonas, man pārdeva kleitu ar labu atlaidi.

Cena: 600 eiro

Labākā investīcija. Protams, ieguldījumi bērnos un izglītībā. Tam man nekad nav žēl naudas. Tagad tūrismam nav tas labākais laiks, un es esmu ievērojami samazinājusi savus personīgos izdevumus. Ir lietas, no kā esmu atteikusies pavisam, bet mums ar vīru ir izdevies saglabāt visas pulciņus un nodarbības bērniem (privāts bērnu dārzs jaunākam dēlam, programmēšana un angļu valoda ‒ vecākajam). Mēs esam darījuši visu, lai viņi nejustu izmaiņas.

Ceļojumi, starp citu, arī ir liels ieguldījums bērnu attīstībā. Nekas nepaplašina redzesloku un nesaliedē ģimeni labāk par kopīgu braucienu. Spilgtākais iespaids manam vecākajam dēlam bija brauciens uz Ņujorku. Šis ceļojums viņam bija kā dāvana 10 gadu jubilejā. Pirms tam viņš bija paguvis būt ļoti daudzās valstīs, bet arvien sapņoja redzēt Ameriku un zooloģisko dārzu Centrālajā parkā, kur dzīvo pingvīni no multfilmas "Madagaskara". Joprojām atceros viņa seju, kad es pasniedzu viņam skaisti izdrukātu karti ar mūsu ceļojuma aprakstu. Ir pagājuši jau pieci gadi, bet es joprojām uzskatu, ka tas bija labākais pirkums ceļojumu ziņā. Tik spilgtas emocijas ne ar ko nevar aizstāt.

Apmēram 1300 eiro par semestri. Par savu labāko personīgo ieguldījumu es uzskatu studijas maģistrantūrā. Es ļoti ilgi nevarēju saņemties, (kaut gan "bakalauru" pabeidzu ar sarkano diplomu un mācīties man ļoti patīk). Darbs un ģimene lielākoties aizņēma visu laiku, tāpēc likās, ka iespiest manā grafikā vēl kaut ko vienkārši nav iespējams. Paldies zinātniskajai vadītājai Marinai Gunarei par to, ka viņa burtiski piespieda mani rīkoties. 2015. gadā ieguvu maģistra diplomu, un tas ļāva piedalīties dažādos starptautiskos projektos, kā arī paplašināja robežas un deva iespēju uz dažām lietām paskatīties no cita skatpunkta. Tagad krāju spēkus un sapņoju iestāties doktorantūrā. Ceru, ka kādreiz varēšu nosaukt to par vēl vienu veiksmīgu ieguldījumu.

Ja vēlaties pastāstīt par saviem labākajiem pirkumiem ‒ rakstiet mums rus.redakcija@delfi.lv!