Valsts ekonomikas atbalsta pasākumus, visticamāk, vajadzēs turpināt vēl vairākus mēnešus, taču statistika liecina, ka patlaban atbalsts krīzē nesasniedz plānotos apjomus, jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā Nr. 11 par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzīst Fiskālās disciplīnas padome (FDP).
Tāpēc dialogā ar uzņēmējiem un sabiedrības interešu pārstāvjiem ir jākoriģē atbalsta instrumenti, ievērojot gan īstermiņa ekonomiskos un sociālos, gan vidēja termiņa valsts fiskālos aspektus, uzskata eksperti.
"Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, pirmo Covid-19 vilni Latvija izturēja ļoti veiksmīgi - kopumā ekonomiskās izaugsmes kritums bija zemāks nekā citās ES dalībvalstīs un arī finanšu līdzekļu izlietojums ekonomikas stabilizēšanai bija samērīgs. Taču patlaban, otrajā pandēmijas vilnī, kad krīze ieilgst un situācija daudzās jomās tiešām ir ekstremāla, statistikas dati atkāj, ka valsts sniegtais atbalsta apjoms ir mazāks nekā plānots un to būtu jāpārskata," uzsver Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka,