Valsts atbalsts krīzē nesasniedz plānotos apjomus, uzskata Fiskālās disciplīnas padome  (25)

Tāpēc dialogā ar uzņēmējiem un sabiedrības interešu pārstāvjiem ir jākoriģē atbalsta instrumenti, ievērojot gan īstermiņa ekonomiskos un sociālos, gan vidēja termiņa valsts fiskālos aspektus, uzskata eksperti.

"Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, pirmo Covid-19 vilni Latvija izturēja ļoti veiksmīgi - kopumā ekonomiskās izaugsmes kritums bija zemāks nekā citās ES dalībvalstīs un arī finanšu līdzekļu izlietojums ekonomikas stabilizēšanai bija samērīgs. Taču patlaban, otrajā pandēmijas vilnī, kad krīze ieilgst un situācija daudzās jomās tiešām ir ekstremāla, statistikas dati atkāj, ka valsts sniegtais atbalsta apjoms ir mazāks nekā plānots un to būtu jāpārskata," uzsver Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka,

Kā ziņojumā norāda FDP, ekonomikas atveseļošanās un atgriešanās pie fiskāli ilgtspējīgas politikas būs iespējama tikai pēc Covid-19 krīzes beigām. Tāpēc nepieciešams steidzīgi un adekvāti investēt vakcinācijā, kam ir jābūt valdības galvenajai prioritātei šobrīd – gan no sabiedrības veselības, gan no ekonomiskā viedokļa.

Padome arī uzsver, ka tuvākajos gados Latvijā ir gaidāmas apjomīgas Eiropas Savienības investīcijas, tādēļ Finanšu ministrijai būtu jāveic analīze par plānoto investīciju apjomu, investīciju projektu atlases kritērijiem, laika grafiku un tā ietekmi uz ekonomiku, ko ir svarīgi ņemt vērā, plānojot fiskālo politiku. Valdības svarīga prioritāte ir arī Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma ātra un efektīva izmantošana tuvākajos divos gados. Taču, kā atzīst FDP, pagaidām darbs pie tā nenotiek pietiekami ātri. Lai to sekmētu, Padome ir gatava iesaistīties šajā procesā.

Kā ziņojumā akcentē FDP, ES atjaunošanās fonda līdzekļu indikatīvā apguve un investīciju virzieni būtu jāiekļauj Stabilitātes programmas prognozēs. Joprojām būtu svarīgi strādāt ar vairākiem scenārijiem un veikt novērtējumu, kāda ietekme uz valsts finansēm un ekonomiku būtu scenārijā ar vakcinācijas kavēšanos un nepieciešamību saglabāt ierobežojumus arī gada otrajā pusē.

FDP atsaucas arī uz Pasaules Bankas publicēto Globālās ekonomiskās perspektīvas ziņojumu ("Global economic prospects January 2021"), kas brīdina, ka pat pēc pandēmijas beigām valstu ekonomikās būs notikušas pārmaiņas – tām būs paliekoša ietekme uz produktivitāti gan fiziskā, gan darbaspēka kapitāla zaudējumu dēļ. Līdz ar to vidējā termiņā ir jādomā par reformām, kas vērstas uz produktivitātes palielināšanu, izmantojot digitālās tehnoloģijas, bet neaizmirstot par sociālo aizsardzību tiem, kas cieš no šī procesa. Pasaules banka arī aicina sabalansēt riskus, kas rodas no strauji pieaugošā valsts parāda no vienas puses un ekonomiskās izaugsmes sabremzēšanās – no otras, kas rodas no pāragras fiskālās konsolidācijas.

"Pie līdzīga secinājuma ir nonākuši arī Valsts pētījumu programmas Covid-19 seku mazināšanai "reCOVery –LV" pētnieki. Ja Latvijai izdosies paaugstināt produktivitāti, tā arī būs "burvju nūjiņa", kas nodrošinās ne tikai paātrinātu izaugsmi, bet arī pakāpenisku atgriešanos pie fiskālās ilgtspējas," uzsver Šteinbuka.