Jaunais instruments ir ne tikai liela iespēja, bet arī liela atbildība visu izdarīt kvalitatīvi, turklāt ļoti saspringtā grafikā, lai nezaudētu iespēju iegūt finansējumu un nodrošinātu reformu un investīciju ieguldījumu uzsākšanu jau 2021.gadā, skaidro FM.
Kas ir Atveseļošanas un noturības mehānisms un ko tas paredz?
Lai novērstu koronavīrusa pandēmijas radīto kaitējumu ekonomikai un sociālajai jomai, stimulētu Eiropas atgūšanos, kā arī aizsargātu un radītu darbavietas, Eiropas Komisija (EK) 2020. gada 28. maijā ierosināja ieviest vērienīgu Eiropas atveseļošanas plānu.
Būtiska daļa no Eiropas atveseļošanas finansējuma tiks novirzīti Atveseļošanas un noturības mehānismam (Recovery and Resilience Facility, (ANM)) – jaunai EK centralizēti pārvaldītai budžeta programmai.
Mehānisma mērķis – atbalstīt reformas un investīcijas, īpaši, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.
Covid-19 tūlītējais krīzes atbalsts tiek galvenokārt finansēts no valsts budžeta līdzekļiem, kā arī dažādiem aizņēmumu avotiem. Savukārt, ANM fokusējas uz ilgtermiņa ekonomikas transformāciju, pēc Eiropas Savienības rekomendācijām, kas pēc būtības paredz nopietnas strukturālas reformas dalībvalstīs.
Kā izvēlēts finansējuma sadalījums?
Darbs pie ANM ieviešanas tiek organizēts sešos virzienos – klimata pārmaiņas un ilgtspēja, digitālā transformācija, ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma, veselība, nevienlīdzības mazināšana un likuma vara. 20% no ANM līdzekļiem pēc EK ieteikumiem plānots ieguldīt digitalizācijā, bet 37% – klimata mērķu sasniegšanā. Nevienlīdzības mazināšanai plānots novirzīt 330 miljonus eiro (20% no ANM līdzekļiem), veselības nozares projektiem - 181,5 miljonus eiro (11%), ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformām - 165 miljonus eiro (10%), bet likuma varas stiprināšanai - 33 miljonus eiro (2%). 2% (33 miljoni eiro) no kopējiem ieguldījumiem paredzēti kultūras un mediju jomai, tos iekļaujot vairākās no ANM plāna komponentēm.
Garantēti pieejamais finansējums Latvijai ir 1,65 miljardi eiro, līdz ar to ANM plāns šobrīd sagatavots par šo summu, skaidro FM.
Latvijas ANM plāna projekts ir sagatavots un šonedēļ iesniegts pirmreizējai izskatīšanai EK par garantēti pieejamo finansējumu (ko piešķir, un, kas nav jāatmaksā) 1,65 miljardu eiro apjomā, kas ir 70% no maksimālā piešķīruma. Pēc EK komentāru saņemšanas un sarunām ar sociālajiem un sadarbības partneriem ANM plāna gala versija tiks iesniegta EK un ES Padomē līdz šī gada 30.aprīlim.
Darbs pie ANM plāna un tā apspriešanas turpinās, un ANM papildinājumi un grozījumi tiks iesniegti EK pēc 2022. gada 30. jūnija, kolīdz būs skaidrs pilns Latvijai pieejamā finansējuma apjoms. Koalīcija vienojās par šādu pakāpenisku plānošanas pieeju, uzskatot, ka nav nekāda pamata dalīt naudu, par kuru nav zināms, vai tā būs pieejama.
Savukārt par Latvijai pieejamo ANM aizdevuma daļu līdz 2,48 miljardiem eiro (kas ir jāatmaksā), ko ES valstis varēs aizņemties uz izdevīgiem procentiem, FM lems brīdī, kad būs precīzi zināmi aizdevuma nosacījumi, tostarp, procenti, termiņi, un tas būs ne ātrāk kā šī gada vasarā. FM aktīvi seko līdzi situācijai un pieņems izsvērtus un atbildīgus lēmumus. Tā kā vēl nav zināmi ANM aizņēmuma daļas nosacījumi, tādi kā procentu likmes, termiņi un cita informācija, FM pagaidām konkrētu aizņēmumu neplāno, jo šobrīd Latvijai ir ļoti labs kredītreitings un laba pieeja finanšu tirgiem.
Kas var iesniegt pieteikumus finansējumam?
Finansējuma saņemšanai Latvijai bija nepieciešams izstrādāt Atveseļošanās un noturības plānu, kas ietver valstī plānotās reformas un investīcijas. Plāns tika izstrādāts sadarbībā ar Eiropas Komisiju. Projektus varēs iesniegt uzņēmēji, pašvaldības un valsts organizācijas.
Lai EK apstiprinātu dalībvalstu ANM plānus un piešķirtu finansējumu, būtisks pamatnosacījums ir ES Padomes rekomendāciju ievērošana. Projektā iestrādātas tādas rekomendācijas kā investīciju novirzīšana zaļajai pārveidei un digitālajai pārejai, ieguldījumu koncentrēšana uz inovācijām un ilgtspējīgu transportu un digitālo infrastruktūru. Sociālās iekļaušanas jomā ņemtas vērā rekomendācijas veselības sistēmas noturības un pieejamības stiprināšanai, tostarp nodrošinot to ar papildu cilvēkresursiem un finanšu resursiem.
Tāpat tiks strādāts, lai mazinātu krīzes ietekmi uz nodarbinātību, tai skaitā, izmantojot elastīgu darba režīmu, aktīvos darba tirgus pasākumus un prasmju pilnveidošanu.
Savukārt, pārvaldības jomā plānots īstenot tādu ES Padomes rekomendāciju kā publiskā sektora atbildības un efektivitātes uzlabošana, kā arī interešu konfliktu novēršana, īpaši attiecībā uz pašvaldībām un valsts un pašvaldību uzņēmumiem.
Kā otrs pamatnosacījums ir tas, ka plānotajām investīcijām ir jābūt saistītām ar reformām.
Plānā vispirms jāietver mērķi un nepieciešamās reformas mērķu sasniegšanai, investīcijas to īstenošanai, kā pēdējos iekļaujot konkrētus projektus, ar kuriem iecerēts mērķus sasniegt. Balstoties šajos principos un ES rekomendācijās, ANM investīcijas plānots novirzīt sekojošo strukturālo reformu īstenošanai: pārejai uz ilgtspējīgu transportu, energoefektivitātei visos sektoros (klimata jomā), publiskā sektora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu pilnveidei uzņēmējdarbības vides uzlabošanai (digitālās transformācijas jomā),veselības pakalpojumu tīkla efektivitātei (veselības jomā), administratīvi teritoriālajai reformai (nevienlīdzību mazināšanas jomā), produktivitātes paaugstināšanai, augstskolu konsolidācijai (ekonomiskās transformācijas jomā), kā arī ēnu ekonomikas un ekonomisko noziegumu apkarošanas stiprināšana (likuma varas jomā).
Kāds ir laika grafiks un turpmākie Latvijas soļi?
Otrdien, 9. februārī, Finanšu ministrija (FM) iesniedza izskatīšanai Eiropas Komisijā (EK) Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna projektu.
Pēc viedokļa saņemšanas no EK un sabiedriskās apspriedes rezultātiem, plāna projekts sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem tiks pilnveidots.
Ieviešanas nosacījumi konkrētiem investīciju projektiem tiks izstrādāti pēc tam, kad konkrēti plānotie investīciju pasākumi tiks apstiprināti Ministru kabinetā. Saskaņā ar ANM regulas nosacījumiem, ANM plāna gala versija jāiesniedz apstiprināšanai Eiropas Komisijā un ES Padomē ne vēlāk kā līdz 2021. gada 30. aprīlim.
ANM līdzekļi Latvijai varētu būt pieejami šā gada otrajā pusē. Finansējums pieejams laika periodam līdz 2026. gada vidum.
Finansējuma aprēķins dotācijām/grantiem tiek dalīts divās daļās:
- Par periodu līdz 2022. gada 31. decembrim tiek piešķirti 70% no kopējā piešķīruma (ņemot vērā iepriekš noteiktu piešķīruma formulu, kurā ņemts vērā iedzīvotāju skaits, IKP uz vienu iedzīvotāju un vidējais bezdarba līmenis pēdējo 5 gadu laikā, salīdzinot ar ES vidējo rādītāju laika posmā no 2015. līdz 2019. gadam);
- Par periodu no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim būs pieejami atlikušie 30%. Galīgā maksimālā summa tiks aprēķināta līdz 2022.gada 30.jūnijam, vērtējot reālās izmaiņas IKP 2020. – 2021.gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
