Ievērojami pieaudzis vispārējās valdības parāds  (3)

Saskaņā ar operatīvo novērtējumu, 2020. gada beigās vispārējās valdības parāds pēc Eiropas kontu sistēmas metodoloģijas, ņemot vērā Finanšu ministrijas aktualizētas makroekonomisko rādītāju prognozes, veidoja aptuveni 44% no IKP .

Arvien jaunu Covid-19 uzliesmojuma ietekmes mazināšanas un ekonomikas atbalsta pasākumu īstenošana 2021. gadā turpinās ietekmēt vispārējās valdības parāda tendences, jo finansējums šo pasākumu finansēšanai būs jānodrošina ar aizņēmumiem iekšējā un starptautiskajos tirgos, papildus izmantojot finansiāli izdevīgas aizņemšanās iespējas no starptautiskajām institūcijām (piemēram, izmantojot Eiropas Komisijas pagaidu atbalsta instrumentu bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā – SURE). Lai mazinātu ārkārtas situācijas apstākļos veicamo aizņēmumu izmaksu (procentu izdevumu) ietekmi uz valsts budžetu vidējā termiņā, aizņemšanās tiks veikta ar iespējami zemākām (tuvu nullei vai negatīvām) procentu likmēm, vienlaikus ievērojot valsts parāda portfeļa vadības principus un nepalielinot valsts parāda pārfinansēšanas risku tuvākajos gados.

Atbilstoši aktuālajam novērtējumam sagaidāms, ka nepieciešamība nodrošināt finanšu resursus līdz 17. februārim pieņemto Ministru kabineta lēmumu par apropriācijas palielināšanu programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" 800 miljonu eiro apmērā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību izraisīs vispārējās valdības parāda pieaugumu 2021. gadā līdz aptuveni 47% no IKP.

Savukārt, budžeta finansējuma piešķiršana pilnā provizoriski novērtētajā iespējamajā apjomā papildu Covid-19 uzliesmojuma ietekmes mazināšanai un ekonomikas atbalsta pasākumu finansēšanai izraisītu vispārējās valdības parāda pieaugumu 2021. gadā līdz aptuveni 50% no IKP. Tomēr, neskatoties uz vispārējās valdības parāda līmeņa pieaugumu, ko ietekmē ar Covid-19 saistīto pasākumu finansēšanas nepieciešamība, šai ietekmei būtu īstermiņa raksturs, kas vidējā termiņā un ilgtermiņā neizraisītu risku vispārējās valdības parāda ilgtspējai.

Tā kā Covid-19 pandēmija nav unikāla situācija tikai Latvijā, tad kredītreitinga aģentūras ar izpratni uztver Latvijas vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda pieaugumu, kas vērojams arī citās valstīs. Ņemot vērā Covid-19 uzliesmojumu, kredītreitinga aģentūras šobrīd regulāri seko līdzi Latvijas fiskālo un makroekonomisko rādītāju tendencēm, taču ar Covid-19 saistīto faktoru ietekmi uz fiskālajiem rādītājiem tās vērtē vidējā termiņā un ilgtermiņā.

Viena no Latvijas kredītreitinga stiprajām pusēm, kas veicināja Latvijas reitinga palielināšanu līdz vēsturiski augstākajam līmenim (piemēram, A+ atbilstoši aģentūras S&P Global vērtējumam), ir Latvijas pēdējo gadu fiskālās politikas kurss.

Līdzšinējo gadu pārdomātā un atbildīgā fiskālā politika attiecīgi nodrošināja, ka Latvijai salīdzinoši ar citām valstīm ir bijis zems budžeta deficīta un valsts parāda līmenis. Zemais parāda līmenis pirms krīzes kredītreitinga aģentūru skatījumā šobrīd ir Latvijas priekšrocība un dod iespēju uzņemties lielākas parāda saistības, lai finansētu liela apjoma ārkārtas pasākumus Covid-19 pandēmijas laikā, jo valsts parāda līmenis krīzes sākumā ir bijis zemāks nekā citās valstīs. Kredītreitinga aģentūru pieņēmumos un prognozēs Latvijas vispārējās valdības parāda līmeņa pieaugums līdz ~50% no IKP Covid-19 faktoru ietekmes rezultātā tiktu joprojām vērtēts kā pieņemams, jo būtu līdzīgs vidējam parāda līmenim starp valstīm, kas iekļautas Latvijai līdzīga reitinga grupā. Taču aģentūras sagaida, ka šādam palielinājumam būtu jābūt sabalansētam ar parāda līmeņa samazinājuma tendencēm nākotnē, ko, savukārt, sekmētu stingra fiskāla politika un ekonomikas atveseļošanās pēc Covid-19 krīzes.

Tāpēc aģentūras lielāku uzmanību turpmāk pievērsīs plānotajai rīcībai nākamajos gados, atgriežoties pie fiskālās disciplīnas pamatprincipiem fiskālās politikas veidošanā un īstenošanā, lai nodrošinātu parāda ilgtspēju ilgtermiņā, kas, kā minēts iepriekš, ir bijis viens no būtiskākajiem faktoriem augsta valsts kredītreitinga uzturēšanai. Augsts valsts kredītreitings, savukārt, ir galvenais priekšnosacījums tam, lai finanšu tirgu un investoru uzticība valsts kredītspējai saglabātos arī turpmāk, veicinot ekonomikas izaugsmes ātrāku atjaunošanos, skaidro FM.