Covid-19 uzliesmojums izraisījis nepieciešamību 2020. gadā ievērojamā apjomā nodrošināt finansējumu tā ietekmes mazināšanai un ekonomikas atbalstam ārkārtas situācijā, veicot aizņemšanos finanšu tirgos un no starptautiskajām institūcijām, kā rezultātā ievērojami pieauga vispārējās valdības parāds, teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kas otrdien prezentēts Ministru kabinetam.
Saskaņā ar operatīvo novērtējumu, 2020. gada beigās vispārējās valdības parāds pēc Eiropas kontu sistēmas metodoloģijas, ņemot vērā Finanšu ministrijas aktualizētas makroekonomisko rādītāju prognozes, veidoja aptuveni 44% no IKP .
Arvien jaunu Covid-19 uzliesmojuma ietekmes mazināšanas un ekonomikas atbalsta pasākumu īstenošana 2021. gadā turpinās ietekmēt vispārējās valdības parāda tendences, jo finansējums šo pasākumu finansēšanai būs jānodrošina ar aizņēmumiem iekšējā un starptautiskajos tirgos, papildus izmantojot finansiāli izdevīgas aizņemšanās iespējas no starptautiskajām institūcijām (piemēram, izmantojot Eiropas Komisijas pagaidu atbalsta instrumentu bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā – SURE). Lai mazinātu ārkārtas situācijas apstākļos veicamo aizņēmumu izmaksu (procentu izdevumu) ietekmi uz valsts budžetu vidējā termiņā, aizņemšanās tiks veikta ar iespējami zemākām (tuvu nullei vai negatīvām) procentu likmēm, vienlaikus ievērojot valsts parāda portfeļa vadības principus un nepalielinot valsts parāda pārfinansēšanas risku tuvākajos gados.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
