Uzņēmēju pieprasījums pēc kredītiem patlaban ir ļoti zems, atzīst banku pārstāvji  (28)

Covid-19 krīzes ietekmē uzņēmēju pieprasījums pēc finansējuma ir būtiski sarucis, atzina "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere, uzsverot, ka pieprasījums patlaban atgriezies aptuveni 2013.-2014. gada līmenī. "Uzņēmēji ir ļoti piesardzīgi, jo stāvoklis aizvien nav stabils, tāpat pēdējā gada laikā mainījušies noieta tirgi un piegādes ķēdes, savu artavu devis arī "Brexit"," viņa sacīja.

Arī "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis atzina, ka pieprasījums, it sevišķi uzņēmumu pusē ir ļoti vājš, un ir zemākais pēdējos piecos gados.

"Vai nu tā ir piesardzība, vai arī tas, ka daudzi uzņēmumi ir uzkrājuši naudas resursus, atliekot investīcijas, bet lielāki ieguldījumi, kur būtu nepieciešams bankas finansējums, notiek ļoti nedaudz vai relatīvi mazākā apjomā kaimiņvalstīs," sacīja Rubenis.

"Covid-19 pandēmija ir ienesusi zināmu piesardzību un mazinājusi riska apetīti jaunu lielu projektu virzīšanā, kas ir dabiski," komentē arī Lietuvas "PayRay Bank" meitas uzņēmuma Latvijā SIA "PayRay" vadītājs Mareks Basankovičs.

Savukārt stabili uzņēmumi ar izaugsmes potenciālu turpina meklēt finansējumu, lai augtu un attīstītos. Uzņēmēji ļoti labi apzinās, ka iegūs tie, kas laicīgi būs sagatavojušies un nodrošinājuši sevi ar kapitālu. Samazinoties Covid-19 ietekmei, tieši šiem uzņēmumiem būs priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem, kuriem nebūs brīvi līdzekļi, lai palielinātu apgrozījumu, norāda Basankovičs.

Tajā pašā laikā banku pārstāvji atzīst, ka privātpersonu pusē situācija ir labāka – hipotekārā kreditēšana ir sākusi pieaugt.

Lai veicinātu finansējuma pieejamību un pieprasījumu, Finanšu nozares asociācijas biedri definējuši 15 veicamos darbus tuvākajiem gadiem, lai sekmētu finansējuma pieejamību un pieprasījumu. Tie dalīti četrās sadaļās: kreditēšana, kapitāla tirgus attīstība, finanšu pratība un ilgtspējīgas finanses.

Kreditēšanas sadaļā ietilpst jauni produkti zaļās pārejas finansēšanai un atbalsts ilgtspējīgām iniciatīvām; valsts atbalsta programmu pilnveide vai citu starptautisku institūciju produktu piesaiste; diskusija par plašāku aktīvu klāstu izmantošanu hipotekārajā kreditēšanā kā nodrošinājumu samazinātajai pirmajai iemaksai; starptautiskā konkurētspējīgs vērtspapīrošanas tiesiskais regulējums un citi.

Kapitāla tirgus attīstības sadaļā ietilpst atbalsts regulējumam, kas veicina pēc iespējas plašāku un diversificētāku pensiju fondu līdzekļu ieguldīšanu uzņēmumu emitētos finanšu instrumentos; vadlīnijas pensiju fondu līdzekļu plašākas ieguldīšanas veicināšanai un citi.

Finanšu pratības sadaļā ietilpst ilgtspējas finansēšanas platformas izveide sadarbībā ar FKTK, dažādu nozaru uzņēmumiem, veicināšanas programmas izstrāde un citi.

Savukārt ilgtspējīgu finanšu sadaļā ietilpst saskaņota publiskā un privātā ilgtspējas vērtēšanas politika, nefinanšu datu apzināšana, atvērtās inovācijas ilgtspējīgiem risinājumiem, sadarbības memorands ar FKTK un LB ilgtspējas jomā un citi.