Naudas atmazgāšanas novēršanas nosacījumu vienādošanā Eiropā risinājumam būtu jābūt ātrākam, intervijā atzina Eiropas Centrālās bankas (ECB) valdes locekle Izabela Šnābele.
"Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošana ir būtiska, lai saglabātu finanšu sektora integritāti un sabiedrības uzticēšanos finanšu iestādēm. Tā galvenokārt ir valstu iestāžu atbildība, savukārt ECB uzdevums ir nozīmīgo banku uzraudzība eirozonā. Protams, notiek sadarbība un informācijas apmaiņa. Tomēr, ja runājam par pārrobežu problēmām, ar valstu atbildību varētu nepietikt," atzina ECB valdes locekle.
Viņa norādīja, ja kādā atsevišķā valstī ir ierobežota pasākumu īstenošana, kas vērsti uz naudas atmazgāšanas novēršanu, tas var radīt netiešu negatīvu ietekmi visā eirozonā. "Tāpēc uzskatu, ka varētu būt nepieciešama plašāka Eiropas mēroga pieeja. Tā jāsāk ar turpmāku nacionālo tiesību aktu saskaņošanu. Turklāt jāapsver, vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana nebūtu efektīvāka, ja to veiktu Eiropas līmenī. Šīs idejas iekļautas arī Eiropas Komisijas rīcības plānā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanai," pauda Šnābele.
Savukārt jautāta, vai Eiropas Komisija šajā jautājumā nedarbojas pārāk lēni, jo par šīm problēmām tiek runāts jau gadiem ilgi, ECB valdes locekle atzina, ka ir pamatots iemesls apgalvot, ka risinājumam būtu jābūt ātrākam.
"Ir pamatots iemesls apgalvot, ka risinājumam būtu jābūt ātrākam. Taču paceļot pilnvaras un pienākumus Eiropas līmenī, šis jautājums kļūst politiski sarežģīts un prasa daudz laika. Runājot par saskaņošanu, zināmu progresu varētu panākt ātrāk," pauda Šnābele.
Līdz šim skandālos par naudas atmazgāšanu ir iekļuvušas virkne Baltijas un Ziemeļvalstu banku. Vienlaikus ir eksperti, kuri norāda, kamēr Baltijā un Ziemeļvalstīs tādēļ ir ieviesti daudz stingrāki normatīvie akti, ir Eiropas Savienības dalībvalstis, kuras Eiropas bloka kopējās prasības attiecībās uz naudas atmazgāšanas apkarošanu savā nacionālajā likumdošanā ievieš ļoti lēni.