Mājsaimniecību uzkrājumu līmenis, kas vēsturiski Latvijā bijis zems, pandēmijas laikā ir būtiski palielinājies, sasniedzot 12 miljardus eiro, tomēr atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem, kas brīvo naudu arvien aktīvāk investē akcijās un fondos, Latvijas iedzīvotāji lielākoties uzkrāj kontos vai depozītos, kur peļņas iespējas ir tuvu nullei, liecina "Citadeles" meitas uzņēmuma "CBL Asset Management" apkopotā informācija.
Mājsaimniecību interese par uzkrājumiem ārpus depozītiem pērn palielinājās pavisam nedaudz, tomēr kopējais uzkrājumu pieaugums bija straujāks.
"Statistika liecina, ka Baltijas valstīs iedzīvotāji uzkrāj norēķinu kontos un depozītos, un maz attīstīts ir mājsaimniecību paradums uzkrāt ārpus noguldījumiem depozītā – uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, pensiju 3. līmenī, ieguldīju fondos vai akcijās. Vienlaikus izveidotie uzkrājumi, kas, atliekoties ceļojumiem, atpūtas un kultūras pasākumiem, visticamāk, sākotnēji nebija plānoti kā ilgtermiņa krāšana, veicinājuši interesi par plašākām brīvās naudas ieguldīšanas iespējām. Taču, kā liecina statistika, diemžēl vairums gadījumos interese nav realizējusies reālās ieguldīšanas darbībās," saka "Citadeles" meitas uzņēmuma "CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
