Šogad Latvijā var prognozēt būtiski lielāku budžeta deficītu nekā pagājušajā gadā saistībā ar atbalsta pasākumiem, kuri tiek sniegti ģimenēm ar bērniem un pensionāriem, taču ņemot vērā, ka šie ir vienreizēji atbalsta pasākumi, tie ilgtermiņā slogu uz valsts finansēm neradīs, prognozēja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).
EK trešdien pieņēma paziņojumu, kurā sniegtas vispārīgas norādes dalībvalstīm par fiskālās politikas īstenošanu nākamajā periodā.
"Galvenais vēstījums ir par to, kurā brīdī Eiropas Savienībai (ES) vajadzētu atgriezties pie normāliem fiskāliem noteikumiem. Pašlaik ir aktivizēta vispārējā izņēmuma klauzula un nosacījums tās aktivizācijai ir nopietna ekonomiskā krīze ES vai eirozonā kopumā. Jaunajā paziņojumā ir definēts, pie kādiem nosacījumiem mēs klauzulu deaktivējam, un tas ir brīdis, kad ES iekšzemes kopprodukts (IKP) sasniegs pirmskrīzes līmeni. Atbilstoši pašreizējām prognozēm tas varētu būt 2022.gada vidū. Attiecīgi 2022.gadā mēs vēl saglabātu esošos atvieglojumus fiskālajā politikā, kad dalībvalstīm nav kvantitatīvu budžeta deficīta mērķu. Bet 2023.gadā mēs jau atgrieztos pie normāliem fiskāliem noteikumiem," stāstīja Dombrovskis, piebilstot, ka šis lēmums vēl tiks apstiprināts Eiropas semestra pavasara ciklā.
Vienlaikus viņš norādīja, ka EK budžeta rekomendācijās nākamajam gadam jau sāks ieviest kvantitatīvus elementus un virzīsies uz fiskālās politikas dažādošanu.
"Tas nozīmē, ka valstīm, kurām ir zems valsts parāda līmenis, zemi fiskālās ilgtspējas riski, varētu būt lielākas iespējas fiskāli stimulēt ekonomiku. Savukārt valstīm ar augstu parāda līmeni būtu tomēr jāīsteno piesardzīgāka fiskālā politika, vairāk domājot par fiskālo ilgtspēju vidējā termiņā," atzina EK priekšsēdētājas izpildvietnieks.
Komentējot Latvijas valdībai izteikto kritiku par to, ka šogad, kad tiek prognozēta atgriešanās pie ekonomikas izaugsmes, vienlaicīgi plānots teju dubultot budžeta deficīta apmēru, Dombrovskis norādīja, ka EK pašlaik saskaņā ar vispārējā izņēmuma klauzulu nenosaka budžeta deficīta mērķus, kādi dalībvalstīm būtu jāievēro. Taču tiek uzsvērts, ka ekonomikas un iedzīvotāju atbalsta pasākumiem ir jābūt laikā ierobežotiem, lai tie neradītu ilgtermiņa slogu uz valsts finansēm.
"Taču arī šajā periodā, kad šie mērķi netiek noteikti, dalībvalstīm, plānojot savus budžetus, ir jāņem vērā fiskālās ilgtspējas apsvērumi. Tas ir tas būtiskais jautājums, kurš ir jāvērtē arī Latvijas valdībai - cik liels budžeta deficīts ir pieļaujams, ņemot vērā fiskālās ilgtspējas apsvērumus," atgādināja Dombrovskis.
Jau vēstīts, ka Latvijas Banka izteikusi brīdinājumu valdībai par tuvošanos pārāk augstam budžeta deficīta līmenim. Pēc Finanšu ministrijas prognozēm, vispārējās valdības budžeta deficīts 2021.gadā palielināsies no plānotajiem 1,2 miljardiem eiro jeb 3,9% no IKP līdz indikatīvi 2,9 miljardiem eiro jeb 9,4% no IKP. Vērtējot FM sniegto informāciju, Latvijas Bankas padomes padomnieks Edvards Kušners atzina, ka prognozētais valsts parāda līmenis 50% no IKP ir pieņemams, tomēr prognozētais budžeta deficīts laikā, kad ekonomika aug, ir pārāk liels.
Latvijas Bankas pārstāvis atzina, ka Covid-19 krīzē ir nozares, kuras attīstās, un ir nozares, kuras ir apturējušas darbību. No centrālās bankas viedokļa, ekonomikas patlaban nav jāsilda, bet gan jāsniedz mērķtiecīgs atbalsts krīzē cietušiem uzņēmumiem un ir jāgatavojas brīdim, kad ekonomika atkal attīstīsies.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
