Valsts sniegtais atbalsts Covid-19 pandēmijas krīzē izskatās politiski, nevis ekonomiski pamatots, kārtējā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju pauž Fiskālās disciplīnas padome (FDP).
Padomes vērtējumā, strauji pieaug plānoto un valdībā konceptuāli apstiprināto atbalsta pasākumu ietekme uz valsts 2021. gada budžetu, kas ar 1,4 miljardiem eiro šobrīd jau pārsniedz atbalsta pasākumu ietekmi uz 2020. gada budžetu, proti, 1,1 miljardu eiro.
FDP pauda, ka, pēc Finanšu ministrijas novērtējuma, atbalsta pasākumu ietekme uz šā gada budžetu varētu sasniegt 1,7-2 miljardus eiro, kas varētu palielināt valsts parāda līmeni līdz 50,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2021. gada beigās un budžeta deficītu līdz 9,4% no IKP.
"Valdība no pārāk maza atbalsta sliecas uz otru galējību - pārāk lieliem izdevumiem. Padomi satrauc plānoto budžeta izdevumu pieauguma temps un apmērs, atbalsts aizvien vairāk izskatās politiski, nevis ekonomiski pamatots. Tālāks izdevumu kāpums ir ļoti riskants," uzsver FDP.
No budžeta viedokļa skatoties, padomes vērtējumā, atbalsta apmērs, visticamāk, jau pārsniedz Covid-19 krīzes radīto negatīvo izlaižu starpību ekonomikā. Jautājums ir arī par to, vai tik straujš tēriņu pieaugums neradīs politisku kārdinājumu palielināt izdevumus vairākās jomās.
"Valsts riskē izraisīt inflāciju un nepamatoti palielināt parāda līmeni. Covid-19 krīze vēl nav beigusies, un ir bažas, kas notiks ar bezdarbu un maksātnespēju pēc atbalsta pasākumu pārtraukšanas. Tādēļ, izlietot rezerves iespējas jau tagad nebūtu pareizi," norāda fiskālās disciplīnas uzraugi.
Tāpat FDP atzīmē, ka, raugoties uz IKP zaudējumiem pa darbības veidiem, tie ir mērāmi 1,169 miljardu eiro apmērā jeb 4% apmērā no 2020. gada IKP, kā arī valsts konsolidētā parāda pieaugumu no 2020. gada janvāra, kas ir 1,52 miljardi eiro jeb 5,2% no 2020. gada IKP. Tas ļauj FDP secināt, ka ka līdz šim valdības izmaksātais ekonomikas atbalsts 1,313 miljardu eiro apmērā ir bijis samērāms ar zaudējumu apmēru.
Vienlaikus FDP piebilda, ka tas nevarēja kompensēt pastāvošo sociālekonomisko spriedzi un risināt ienākumu nevienlīdzības problēmas, kas bija vērojamas vēl pirms Covid-19 krīzes. "Turpmākajam ekonomikas atbalstam ir jābūt mērķētam uz uzņēmumu pēckrīzes reintegrāciju un darba tirgus problēmu sakārtošanu, novērtējot valdības ieguldījumu multiplicējošo efektu uz IKP," atzīmēja padomē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
