Uzņēmumam kā darba devējam ir jāzina, kā izmantot likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktās priekšrocības par ēdināšanas izdevumiem darbiniekiem, savukārt Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums Latvijā paredz vairākas priekšrocības uzņēmumiem, kas pārskata gadā gūto peļņu nesadala, norāda eksperti.
Tāpat, efektīvi un gudri plānojot, PVN sistēma nodrošina iespējas iegūt laiku un attiecīgi arī nodrošināt efektīvu naudas plūsmas plānošanas rīku, it īpaši piedomājot par avansa maksājumiem un PVN atskaitīšanas tiesību rašanās brīdi.
Vairāk ieteikumu – galerijā!
1. Atbrīvojums no IIN ēdināšanas izdevumiem
Uzņēmumam kā darba devējam ir jāzina, kā izmantot likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktās priekšrocības par ēdināšanas izdevumiem darbiniekiem. Pirmkārt, jāievēro, ka gadā summa par vienu darbinieku nedrīkst pārsniegt 480 eiro. Otrkārt, pastāv arī citi ierobežojumi, piemēram, rīkot gardas un sātīgas svētku pusdienas, iekļaut ēdienreizē uzkodas nav atļauts, un likums to neparedz.
Papildus darba devējam jāievēro septiņi formāli priekšnoteikumi, kā arī jāapzinās risks, kas iestājas, ja vēlāk atklājas, ka tie nav izpildīti un par iztērēto naudu darbinieku ēdināšanai jānomaksā nodokļi. Pirmkārt, visu darbinieku ēdināšanas izdevumi nedrīkst pārsniegt 5% no kopējā bruto algu fonda. Otrkārt, ir jābūt nodarbinātiem vismaz sešiem darbiniekiem. Treškārt, nodokļu parādi nedrīkst pārsniegt 150 eiro uz iepriekšējā gada 15. decembri. Ceturtkārt un piektkārt, darba devējs nav atzīts par vainīgu pārkāpumos pēdējo divu gadu laikā un darba devējam nav pasludināta maksātnespēja, kā arī tā darbība nav apturēta. Sestkārt, darba devējam ir jāveic saimnieciskā darbība vismaz vienu pilnu gadu. Visbeidzot – ēdināšanas izdevumiem ir jābūt paredzētiem koplīgumā.
Likumā "Par iedzīvotāju ienākumu nodokli" ir pavisam konkrēta norāde uz darba koplīgumu. Līdz ar to, ja tāda nav, nav arī tiesību un iespēju uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojumu par ēdināšanas izdevumiem. Un te papildus jāizvērtē juridiskās priekšrocības un trūkumi, ar ko jārēķinās, noslēdzot darba koplīgumu.
2. Samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme augļiem, ogām un dārzeņiem
Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem no 2018. gada 1. janvāra noteikts samazināts pievienotās vērtības nodoklis 5% apjomā, pretstatā standarta pievienotās vērtības nodokļa likmei 21% apjomā. Pazeminātā likme noteikta tikai uz laika posmu līdz 2023. gada 31. decembrim. Ieviestā samazinātā pievienotās vērtības nodokļu likme ir mazinājusi ēnu ekonomikas daļu augļu, ogu un dārzeņu tirdzniecībā, kā arī palielinājusi konkrētajā tirgū strādājošo konkurētspēju. Šajā ekonomikai sarežģītajā laikā būtiski veicināt pašmāju ražotāju izdzīvošanas un attīstības spēju, kā arī svaigas un veselīgas pārtikas pieejamību ikvienam iedzīvotājam. Dati liecina, ka samazinātais pievienotās vērtības nodoklis sniedz nozīmīgus ieguvumus gan lauksaimniekiem, gan sabiedrībai, gan arī uzlabo uzņēmējdarbības vidi.
Tomēr jānorāda, ka pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi valsts budžetā turpina samazināties, radot negatīvu fiskālo ietekmi uz valsts pamatbudžeta ieņēmumiem. Kā liecina Finanšu ministrijas dati, sākot ar 2021. gadu, pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi ik gadu samazināmi indikatīvi par trim miljoniem eiro.
3. Attālinātā darba kompensācija
2021. gada 1. janvārī spēkā stājās grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", nosakot kārtību, kā darba devējs var kompensēt darbiniekam izdevumus, kas tam rodas saistībā ar attālinātā darba veikšanu savā dzīvesvietā. No aplikšanas ar nodokli 2021. taksācijas gadā atbrīvo ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieku izdevumus, ko atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs, ja to kopējais apjoms mēnesī par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 eiro.
Kompensāciju darbiniekam var izmaksāt, ja izpildīti šādi nosacījumi:
vienošanās par attālināta darba veikšanu ir noteikta darba līgumā vai ar darba devēja rīkojumu un norādīts, kādus izdevumus darba devējs kompensē;
ar attālinātā darba veikšanu saistītos izdevumus sedz darba devējs, kuram ir iesniegta darbinieka algas nodokļa grāmatiņa;
ar attālinātā darba veikšanu saistīto izdevumu apjomi tiek noteikti proporcionāli slodzei un līgumā vai rīkojumā norādīto attālinātā darba dienu skaitam mēnesī, ja darbs tiek veikts gan attālināti, gan darbavietā.
4. Darbinieki var kļūt par SIA līdzīpašniekiem
No 2021. gada 12. janvāra sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) var darbiniekam piešķirt SIA daļu pirkuma tiesības jeb daļu opcijas. Šī iespēja dod tiesības darbiniekam iegūt uzņēmuma daļas, ļaujot piedalīties SIA peļņas sadalē, saņemot dividendes, kas var kalpot kā papildu līdzeklis darbinieku, valdes un padomes locekļu motivācijai, ļaujot viņiem kļūt par SIA dalībniekiem un savā ziņā "līdzīpašniekiem". Šāds darbiniekam piešķirtais labums jeb SIA daļas, kā arī pēc tam saņemamās dividendes netiek apliktas ar algas nodokļiem (iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām), ja tiek izpildīti likuma nosacījumi. Agrāk šāda darbinieku piesaistes un motivēšanas iespēja bija pieejama tikai akciju sabiedrību darbiniekiem.
Lai daļu opciju piešķiršana darbiniekam un daļu saņemšana nebūtu apliekama ar algas nodokļiem, SIA jāizstrādā daļu opciju plāns un jāsniedz detalizēta informācija Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par darbiniekam piešķirtajām daļu opcijām. Papildus tam darbiniekam daļu opcijas ir jāpatur savā īpašumā vismaz 12 mēnešus pirms faktiskas SIA daļu saņemšanas jeb daļu opciju īstenošanas. SIA par daļu piešķiršanu darbiniekam jāiesniedz paziņojums VID.
5. IIN slieksnis
No 2021. gada 1. janvāra palielināts ienākumu slieksnis no 1200 līdz 1800 eiro mēnesī, kam piemēro diferencēto neapliekamo minimumu.
Tātad līdz 1800 eiro mēnesī paaugstināts ar IIN apliekamā ienākuma apjoms, kam piemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu, kas nozīmē, ka iedzīvotājiem ar zemiem un vidējiem ieņēmumiem palielināsies neto ienākumi. Taču jāatceras laikā iesniegt gada ienākumu deklarāciju VID. Gada diferencētais neapliekamais minimums var atšķirties no taksācijas gada laikā piemērotās prognozēto mēneša neapliekamo minimumu summas. Radusies starpība ietekmē (palielina vai samazina) kopējā maksājamā nodokļa apjomu.
6. Reinvestētās peļņas režīms
Latvijā UIN likums paredz vairākas priekšrocības uzņēmumiem, kas pārskata gadā gūto peļņu nesadala. Pirmā, visiem zināmā, – par nesadalīto peļņu, kas gūta kopš 2018. gada, UIN nav jāmaksā. Otrā – uzņēmums, nesadalot ar 2018. gadu gūto peļņu dividendēs, var ietaupīt 25% no šīs peļņas līdz peļņas sadales brīdim. Citiem vārdiem – biznesa ideju realizēšanai likums ļauj investēt naudu biznesa attīstībā, nemaksājot par to nodokļus.
No otras puses, mērķa sasniegšanai uzņēmumam ieteicams laikus plānot naudas plūsmu, lai nesadalītā peļņa atbilstu naudai bankā vai likvīdos apgrozāmajos līdzekļos. Līdz ar to uzņēmuma vadībai un grāmatvežiem ir jābūt "uz viena viļņa" par to (nepārtraukti jāapmainās ar uzņēmuma saimniecisko informāciju), cik naudas atrodas bankas kontā vai cik liela ir apgrozāmo līdzekļu likviditāte, lai nesadalīto peļņu izmantotu vēlamo ideju realizācijai.
7. Peļņas pārvirzīšana saistītai personai
Turpinot reinvestētās peļņas režīma tēmu, uzņēmumam nosacīti ir drošākas pozīcijas transfertcenu darījumos, kuros peļņa saistītajam ārvalstu uzņēmumam tiek nodota, pērkot vai pārdodot preces vai pakalpojumus, citiem vārdiem – uzņēmums nemaksā nodokli, pārvirzot peļņu uz ārvalstu saistīto uzņēmumu likuma ietvaros.
No otras puses, lai šādu priekšrocību izmantotu, ieteicams gatavot un īstenot pārdomātu stratēģisko politiku, kas paredz pārnesamās peļņas pamatotu kalkulāciju. Īpaši Covid-19 apstākļos uzņēmumiem ir pieejami vairāk nekā desmit instrumenti, lai pārdomāti pārvirzītu peļņu, uzņemtos tirgus, darbības un finanšu riskus, bet nemaksātu nodokļus par pārvirzīto peļņu saistītajam ārvalstu uzņēmumam.
8. Saņemto un izmaksāto ienākumu par konsultācijām neaplikšana ar papildu nodokļiem
Krīzes laikā svarīgi ir risināt jautājumus, kas dod labumu ne tikai īstermiņā, bet arī ilgtermiņā, tādējādi palielinot konkurētspēju. Te būtiski izvērtēt nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanu un attiecīgu pieteikumu atbildīgajai nodokļu administrācijai, lai izvairītos no nodokļu dubultās uzlikšanas, pamatojoties uz nodokļu konvenciju nosacījumiem, kas starptautiskos darījumos var nodokļu maksātājiem piešķirt labvēlīgākus nosacījumus.
Piemēram, ja uzņēmums gūst ienākumus ārvalstīs, kas var radīt pienākumu peļņas nodokļus ieturēt izmaksas brīdī, sagatavojot atbilstošu dokumentāciju, nodokļa ieturējums var tikt nepiemērots vispār vai arī piemērots samazinātā apmērā.
Meklējot iespējas biznesam attīstīties un gūt ienākumus citās valstīs, svarīgi arī pārskatīt un novērtēt iespējamos riskus pastāvīgajai pārstāvniecībai citā valstī vai veikt atbilstošus pasākumus, lai no tā izvairītos. Tomēr, ja pastāvīgā pārstāvniecība ir izveidota, jārēķinās ar papildu administratīvo slogu, nosakot pareizu peļņas attiecināšanas metodi, tādejādi kontrolējot UIN maksājumus ārvalstī. Svarīgi arī izvērtēt ienākuma veida interpretāciju, lai izvairītos no nodokļu dubultās uzlikšanas iespējamo neatbilstību dēļ.
Sadarbībā ar ārvalstu komersantiem, partneriem, kā arī nerezidentiem veikto maksājumu par saņemtajiem pakalpojumiem gadījumā būtu jārīkojas līdzīgi. Proti, likums nosaka atsevišķos gadījumos nodokli ieturēt izmaksas brīdī un to pārskaitīt VID. Savukārt divpusējās konvencijās par dubultās aplikšanas ar nodokļiem novēršanu noteikts, kuri maksājumi atbrīvoti no nodokļa ieturēšanas ienākumu gūšanas valstī vai kuriem piemērojama samazināta likme. Lai piemērotu šos atvieglojumus, Latvijas komersantam VID jāiesniedz un jālūdz apstiprināt noteiktas formas rezidenta apliecība.
Savukārt, ja veikta ienākumu izmaksa, nodoklis nav ieturēts un nav arī sakārtots rezidences apliecības jautājums, pašam uzņēmējam ir pienākums aprēķināt un maksāt nodokli sava sadarbības partnera vietā, tādējādi par 25% sadārdzinot iegādāto pakalpojumu.
9. Efektīva PVN priekšnodokļa atskaitīšana
Efektīvi un gudri plānojot, PVN sistēma nodrošina iespējas iegūt laiku un attiecīgi arī nodrošināt efektīvu naudas plūsmas plānošanas rīku, it īpaši piedomājot par avansa maksājumiem un PVN atskaitīšanas tiesību rašanās brīdi. Papildus noteikti ir vērts padziļināti izvērtēt esošo PVN attaisnojuma dokumentu sistēmu uzņēmumā, lai nodrošinātu, ka tiek izpildītas visas PVN normatīvo aktu prasības, tādējādi pasargājot uzņēmumu no papildu nodokļu riskiem un papildu nodokļu maksājumiem, kā arī strīdiem ar VID.
Attiecībā uz šo jautājumu jāizceļ arī fakts, ka uzņēmēji ikdienas steigā nereti izvēlas samaksāt vairāk nodokļu, nekā vajag, jo pilnīgai "kārtībai" būtu jāsagatavo pārlieku daudz dokumentu, kas prasa laiku, tomēr papildu investīcijas šādas sistēmas ieviešanā var atmaksāties ar pozitīvu PVN priekšnodokļa plūsmu.
10. Ikdienas sadarbība ar debitoriem un to cieša uzraudzība
Par pārdoto preci vai sniegto pakalpojumu PVN jāaprēķina un jāmaksā bez kavēšanās pat tajos gadījumos, kad klients (pircējs) par iegādāto vēl nav veicis norēķinus. Attiecīgi uzņēmēji ir spiesti finansēt ne tikai pašas preces ražošanas izmaksas, bet arī pircēja nesamaksāto PVN. Lai maksimāli efektīvi vadītu šo procesu, ieteicams veidot debitoru kontroles procesu uzņēmumā.
Papildus jāatzīmē, ka gan PVN likums, gan UIN likums paredz virkni kritēriju attiecībā uz darbu ar debitoriem (piedziņas darbības, procesi, dokumenti, lēmumi), tomēr, zaudējot parādu, šo priekšnosacījumu izpilde dod tiesības samazināt valstij samaksāto PVN, kā arī nemaksāt UIN par faktiski negūto peļņu. Jānorāda, ka jaunais UIN režīms, kas sniedz priekšrocības attiecībā uz reinvestēto peļņu, diemžēl uzliek papildu nodokļu saistības gadījumos, kad debitora parāda jautājums netiek risināts 36 mēnešus. Katrs krietns un rūpīgs saimnieks jau ikdienā rūpējas par savu uzņēmumu, bet tiem, kas nedaudz noslinko, nākas samaksāt papildu nodokļus.
11. Papildu UIN maksājumi
Lai izvairītos no papildu UIN maksājumiem saistībā ar uzņēmuma saimniecisko darbību, ieteicams izvērtēt vairākas UIN likuma normas, piemēram, attiecībā uz procentu izdevumu atskaitīšanu. Proti, likums nosaka UIN maksāšanas pienākumu gadījumos, kad sabiedrības pašu kapitāls ir proporcionāli nepietiekams attiecībā pret vidējo saistību apjomu. UIN no visiem procentiem maksājams gadījumos, kad uzņēmumam ir negatīvs pašu kapitāls, – un attiecībā uz pašu kapitāla rādītāja uzlabošanu iespējams veikt vairākas darbības, bet tas jādara savlaicīgi.
Līdzīgi arī uzņēmumam jāseko līdzi izsniegto aizdevumu summai saistīto uzņēmumu starpā. Šajā gadījumā būtiski atcerēties, ka arī "cash pool" vai naudas kopfonds tiek pielīdzināts aizdevumam no grāmatvedības un nodokļu likumu puses.
Šie ir tikai daži piemēri, ko var aplūkot nodokļu jomā, lai uzņēmumiem palīdzētu nodrošināt likviditāti, optimizēt naudas plūsmu un ietaupīt līdzekļus par nepareiziem nodokļu maksājumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
