Teju puse Latvijas iedzīvotāju neplāno budžetu  (75)

Lai arī arvien vairāk iedzīvotāju izprot uzkrājumu nepieciešamības nozīmi, kā arī veic uzkrājumus kādam konkrētam mērķim, teju puse jeb 46% testa dalībnieku norāda, ka neveic budžeta plānošanu, savukārt apdrošināšana joprojām tiek uzskatīta par obligātu bankas prasību, nesaistot to ar ģimenes budžeta drošību.

"Swedbank Finanšu IQ" testa dati apkopoti par laika periodu no 15. februāra līdz 22. martam, un šajā laikā to aizpildījuši vairāk nekā 7000 dalībnieku.

"Testa mērķis bija ļaut iedzīvotājiem gan novērtēt savas finanšu plānošanas prasmes un apzināt, kuri paradumi vairo viņu labklājību, bet kuri atstāj uz to nelabvēlīgu ietekmi, gan arī sniegt vērtīgus padomus, kā zināšanas un izpratni apvienot ar praktisku rīcību. Pēc testa rezultātiem redzam, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju neveic budžeta plānošanu vai arī veic to galvā, kas ir uzskatāma par ļoti nedrošu plānošanas metodi. Mūsdienās ērti plānot, salīdzināt un kontrolēt savu budžetu var, piemēram, ar internetbankas palīdzību, kur piefiksētie ienākumi un izdevumi mēneša beigās ļaus precīzi izvērtēt, kam tērēts visvairāk un kur varēja ietaupīt, tādējādi ļaujot izdarīt secinājumus un pilnveidot savu finanšu stratēģiju, sabalansējot finanses nākotnē," norāda "Swedbank" Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.

Trešdaļa dalībnieku apdrošināšanu joprojām uztver kā obligātu bankas prasību, lai iegādātos auto vai mājokli, bet nesaista to ar ģimenes budžeta drošību. Savukārt izaicinošākais testa jautājums dalībniekiem izrādījies saistībā ar kredīta gada procentu likmi (GPL), kur tikai 23% dalībnieku snieguši pareizu atbildi.

"Tas nozīmē, ka liels skaits iedzīvotāju, saņemot kredītdevēju piedāvājumu, patiesībā neizprot vai izprot tikai daļēji, ko īsti nozīmē un kā aizdevuma apmaksas ikmēneša summu ietekmē konkrētā procentu likme, neļaujot pilnvērtīgi izvērtēt piedāvātās saistības. Arī apdrošināšana joprojām tiek lielākoties uzskatīta par obligātu prasību no banku puses, lai gan tieši tā var pasargāt ģimenes budžetu un būt drošības spilvens brīžos, kad notiek kāds nelaimes gadījums," turpina Jansons.

Vienlaikus testa rezultāti atklāj, ka iedzīvotāji kļuvuši prātīgāki un arvien vairāk izprot uzkrājumu veidošanas nozīmīgumu. Tā kļuvusi par ierastu tēmu, un 9 no 10 dalībniekiem norāda, ka krāj vienam vai vairākiem mērķiem.

"Visticamāk, tas saistāms ar Covid-19 pandēmijas radītajām sekām, kad liela daļa Latvijas iedzīvotāju nonāca situācijā, kur iepriekš veidotiem uzkrājumiem izrādījās būtiska nozīme. Domājams, ka šī vēsturiskā pieredze iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas paradumus pozitīvi ietekmēs vēl kādu brīdi," cerīgi norāda Jansons.

"Swedbank" īstenotā "Finanšu IQ" testa vidējais dalībnieku iegūtais rezultāts ir 133 punkti no maksimāli 180 iespējamiem. Gan vīrieši, gan sievietes testā demonstrē līdzvērtīgas zināšanas.