Privāto pensiju plānu vidējais ienesīgums pērn - vien 1,98%  (6)

Tam par pamatojumu bija ne tikai pieaugošās iemaksas pensiju plānos, bet arī pozitīvs ieguldījumu vidējais ienesīgums. Lai gan Covid-19 pandēmijas izraisīto finanšu tirgu svārstību rezultātā pensiju plānu vidējais ienesīgums 2020. gada 1. ceturkšņa laikā strauji nokritās (līdz pat -10,42%), tomēr pārējos gada mēnešos situācija pakāpeniski uzlabojās un 2020. gads tika noslēgts ar pozitīvu pensiju plānu vidējo ienesīgumu 1,98% apmērā.

Līdz 2020. gada beigām pensiju plāniem bija pievienojušies 336 036 dalībnieki, kas ir 35% no Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, un tas ir par 3,5% vairāk nekā 2019. gada beigās.

158 373 jeb 47% no visiem dalībniekiem 2020. gadā bijuši aktīvi iemaksu veicēji. To skaits ir audzis straujāk nekā neaktīvo un pensijas vecumu sasniegušo dalībnieku skaits. Kopumā 2020. gadā pensiju plānos iemaksāti 88,5 miljoni eiro jeb par 9% vairāk nekā 2019. gadā. Pieaudzis gan darba devēju iemaksu apmērs (par 21%), gan individuālo pensiju plānu dalībnieku iemaksas (par 6%).

2020. gadā vidējā iemaksātā summa uz vienu aktīvo pensiju plāna dalībnieku bija 46,52 eiro mēnesī. 2019. gadā šis rādītājs bija 45,13 eiro mēnesī, tātad pērn vidējā mēneša iemaksa bija par 3,1% lielāka. Pērn 60 478 dalībnieki sasnieguši pensionēšanās vecumu, neturpina veikt iemaksas un saņem papildpensijas kapitālu pa daļām.

Pensiju plānu ieguldījumu struktūra saglabājās līdzīga kā iepriekšējos gados, un vislielāko īpatsvaru saglabāja ieguldījumi fondu apliecībās – 2020. gada beigās 57,2% no kopējiem pensiju plānu aktīviem jeb 349 milj. eiro. Otra lielākā ieguldījumu pozīcija bija ieguldījumi parāda vērtspapīros un citos vērtspapīros ar fiksētu ienākumu – 30,4% īpatsvars.

Pozitīva tendence vērojama pensiju plānu ieguldījumu pārvaldīšanas izdevumu un piemērojamo atskaitījumu dinamikā – 2020. gadā tie ir samazinājušies par 9,94% un veido 0,91% no pensiju plānu neto aktīvu apmēra, norāda FKTK.