Latvijas ANM plāna finansējumu varētu palielināt līdz 1,82 miljardiem eiro

Plāns koriģēts un tajā integrēti Eiropas Komisijas un sociālo partneru priekšlikumi, palielinot atbalstu privātajam sektoram un stiprinot sociālās noturības elementus. Tāpat stiprinātas klimata ambīcijas un veidota ciešāka sasaiste ar Latvijas attīstības plānošanas dokumentiem.

Plānā par 40% līdz 643 miljoniem eiro palielināts tiešais atbalsts komersantiem, savukārt publiskais pasūtījums komersantiem samazināts līdz 1,153 miljardiem eiro.

Dālderis uzskaitīja, ka koriģētajā plānā piedāvātas vairākas izmaiņas, tostarp, izslēgti atbalsta pasākumi biometāna patēriņam, palielināts atbalsts energoefektivitātes pasākumiem. Tāpat klimata adaptācijas sadaļā izslēgti ieguldījumi meža zemēs un samazināts atbalsts plūdu risku mazināšanas pasākumiem. Mainīta arī proporcija starp ieguldījumiem valstu sistēmu digitalizācijā par labu privātā sektora digitalizācijai un prasmēm. Ieviests arī jauns pasākums ēnu ekonomikas mazināšanai, piešķirts lielāks finansējums sociālās iekļaušanas pasākumiem un piešķirts papildu finansējums produktīvajām institūcijām.

"Finansējums, kas būs pieejams grantu veidā, būs atkarīgs no IKP izaugsmes vai samazinājuma – jo labāki rezultāti, jo saņemsim mazāk naudas," skaidro Dālderis, piebilstot, ka, ja Latvija apņemsies ko izdarīt, tas būs jāpabeidz. Pat ja Eiropa iedos mazāk naudas, projekts būs jāpabeidz par saviem līdzekļiem, tādēļ būtiski ir plānot prātīgi.

"Esošajā piedāvājumā ir progress, bet ir vēl soļi, kā to uzlabot," uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle, Politikas daļas direktore Katrīna Zariņa, piebilstot, ka visām investīcijām jābūt ar skaidru atdevi ekonomikas izaugsmei ilgtermiņā un skaidri izmērāmiem rezultātiem.

"Noteikti negribas nonākt situācijā, ka valstij tiek radīts milzīgs ilgtermiņa slogs, kas rezultējas nesamērīgā nodokļu kāpumā vai solījumos nodokļus celt – tas jāpatur prātā sarunās ar EK un jāuztur skaidra pozīcija," uzsvēra Zariņa.

Tāpat, pēc viņas teiktā, uzņēmēji bažījas, ka nākotnē līdz ar plāna īstenošanu varētu pieaugt publiskā sektora līdzdalība uzņēmējdarbībā, un valsts un pašvaldība varētu sākt darīt vairāk, nekā tām būtu jādara, tāpēc aicināja sekot līdzi un nepieļaut šādu situāciju.

"Skatoties no uzņēmējdarbības viedokļa, plāns ir uzlabots un līdzekļi pārvirzīti uzņēmējiem," sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Viņš atzinīgi vērtē, ka tajā aptverts plašs loks – palielināts atbalsts jaunu produktu izstrādei, zaļo produktu izstrādei, tāpat svarīgi ir līdzekļi jaunām iekārtām, iespējas uzlabot energoefektivitāti, modernizācijai caur digitālo prizmu.

"EM būs liels izaicinājums mudināt un motivēt uzņēmējus iet digitālo kursu, jo bieži vien uzņēmēji uzskata, ka var bez tā iztikt. Nozīmīgs bloks ir arī izglītošana un praktisko prasmju apguve," piebilda Vitenbergs.

Arī premjerministrs Krišjānis Kariņš piekrita, ka plāns nekad nebūs ideāls, bet tagad tas vairāk atbilst tam, ko valsts vēlas sasniegt, un jāturpina balstīt uzņēmēju konkurētspēja ārējos tirgos.