Vispārējās valdības budžeta deficīts 2020. gadā bija 1,3 miljardi eiro jeb 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds – 12,7 miljardi eiro jeb 43,5% no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai apkopotie provizoriskie rezultāti.
Covid-19 pandēmijas ietekmē 2020. gadā vispārējās valdības sektora ieņēmumi, salīdzinot ar 2019. gadu, samazinājās par 0,4% un uzrādīja 11,5 miljardus eiro, bet izdevumi – palielinājās par 9,5% un sasniedza 12,7 miljardus eiro, no tiem 0,8 miljardi eiro bija izdevumi Covid-19 atbalsta pasākumiem tautsaimniecībai.
Salīdzinājumā ar Valsts kases operatīvajiem naudas plūsmas datiem, kas par 2020. gadu uzrādīja valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu 1,149 miljardi eiro, CSP aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai ir par 177,7 miljoniem eiro jeb 0,6 procentpunktiem no IKP lielāks.
Būtiskākās metodoloģiskās korekcijas ar pozitīvu ietekmi (samazina budžeta deficītu) uz vispārējās valdības budžetu:
valsts attīstības finanšu institūcijai "Altum" izsniegto valsts atbalsta programmu korekcija (Valsts kases dati) – 138,4 miljoni eiro jeb 0,5% no IKP;
korekcija prasībām pret debitoriem (Valsts kases dati) – 79,6 miljoni eiro jeb 0,3% no IKP;
nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi (Finanšu ministrijas aprēķins) – 41,5 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP;
korekcija atvasināto finanšu instrumentu darījumu izslēgšanai (Valsts kases dati) – 25,5 miljoni eiro jeb
0,1% no IKP;
noguldījumu garantijas fonda bilance (Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati) – 18,4 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP;
korekcija starp uzkrātajiem un samaksātajiem procentiem (Valsts kases dati) – 14,8 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP;
ieņēmumu no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas korekcija (Valsts kases dati) – 9,6 miljoni eiro jeb 0,03% no IKP.
Vienlaikus ir veiktas arī korekcijas ar negatīvu ietekmi (palielina budžeta deficītu) uz vispārējās valdības budžetu:
korekcija par valdības ieguldījumiem valsts un pašvaldību uzņēmumos (Valsts kases dati) – 300,4 miljoni eiro jeb 1% no IKP;
korekcija ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai (ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati) – 85,7 miljoni eiro jeb 0,3% no IKP;
korekcija par superdividendi – 48,8 miljoni eiro jeb 0,2% no IKP;
korekcija saistībām pret kreditoriem (Valsts kases dati) – 35,2 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP;
korekcija par 2. līmeņa pensiju shēmas līdzekļu nākotnes izmaksām (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati) – 28,9 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP;
uz vispārējās valdības sektoru pārklasificēto valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību bilance (CSP dati) – 6,1 miljons eiro jeb 0,02% no IKP.
Ņemot vērā aizņemšanās apjomu pieaugumu, ko izraisīja Covid-19 seku mazināšanai nepieciešamais finansējums, vispārējās valdības parāds 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, palielinājās par 1,5 miljardiem eiro un sasniedza 12,7 miljardus eiro jeb 43,5% no IKP.
2021. gada aprīļa notifikācijas aprēķinos izmantoti Finanšu ministrijas, Valsts kases, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, CSP, Rīgas domes, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras un ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
