Aptauja: 40% strādājošo pārliecināti, ka pensijas gados viņiem naudas pietiks  (6)

Aptauja veikta 2020. gada decembrī un tjaā piedalījās 531 ekonomiski aktīvs iedzīvotājs vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Iedzīvotāji uzskata, ka nodrošināt cienīgas vecumdienas viņiem palīdzēs pensiju pirmais un otrais līmeni, esošais nekustamais īpašums, privātie uzkrājumi, kā arī alga, jo ievērojama daļa plāno turpināt strādāt, arī sasniedzot pensijas vecumu.

Lielāka pārliecība par to, ka vecumdienās naudas pietiks, ir gados jauniem respondentiem, kā arī tiem, kuri pelna virs 1500 eiro mēnesī.

"Bieži vien gados jaunāki iedzīvotāji uzskata, ka par pensiju domāt viņiem vēl ir pāragri un papildu uzkrājumus pensijai neveido. Taču dzīves ilgums turpina pieaugt, kas nozīmē, ka pensijā nāksies pavadīt vairāk gadu. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, piektā daļa strādājošo uzskata, ka pensijas vecumā par galveno ienākumu avotu kļūs tieši privātie uzkrājumi. Tomēr gandrīz trešdaļa aptaujāto norādījuši, ka uzkrājumu veidošanu vēl nav sākuši, bet tie, kuri krāj, novirza pensijai vidēji ap 30 eiro mēnesī," raksturo "SEB" pensiju fonda valdes priekšsēdētāja Dace Ljusa.

Kā pozitīvu faktu viņa izceļ to, ka iedzīvotāju skaits, kuri uzkrājumā noteiktu summu novirza regulāri, pieauga no 22% līdz 27%. Tāpat Ljusa uzsver, ka pat ar nelielām iemaksām ilgtermiņā var iekrāt nozīmīgu kapitālu, ja vien to sāk darīt pēc iespējas ātrāk.

Pēdējos gados, attīstoties Latvijas pensiju pārvaldnieku piedāvājumam un tirgū ienākot jauniem, pasaules tendencēm atbilstošiem risinājumiem, vērojamas pozitīvas pārmaiņas arī krāšanas paradumos.

"Līdz šim vidējais krājēja vecums pensiju 3. līmenī SEB bija 46 gadi, bet kopš februāra, kad ieviesām indeksu plānu arī pensiju 3. līmenī, redzam, ka vidējais uzkrājuma veidotāja vecums sarūk. SEB-Indeksu plānā tas šobrīd ir 37 gadi. Šī tendence vērtējama pozitīvi," turpina "SEB" pensiju fonda vadītāja.

SEB Pensijas gatavības indeksa dati atklāj, ka 68% iedzīvotāju nezina, kādā ieguldījumu plānā šobrīd atrodas viņu pensiju 2. līmeņa kapitāls. Tas nozīmē, ka viņi nezina, kādu stratēģiju ir izvēlējušies, un vai tā ir atbilstoša viņu vecumam.

''Ja, sākot darba gaitas, jaunietis pats neizvēlas sev piemērotāko pensiju 2. līmeņa plānu, valsts automātiski pievieno viņu kādam no konservatīvajiem pensiju plāniem, kas ir mazāk riskanta un vienlaikus arī mazāk ienesīga stratēģija. Jo tālāk līdz pensijai, jo riskantākus ieguldījumu plānus ir vērts izvelēties, lai palielinātu ienesīgumu ilgtermiņā", piebilst "SEB Investment Management" valdes priekšsēdētājs Jānis Rozenfelds.

Izvēloties ieguldījumu stratēģiju un pensiju kapitāla pārvaldnieku, svarīgi ir izvērtēt tā sniegumu ilgtermiņā un īpaši krīzes gados.