Lauku saimniecību ilgtspējai ir būtiski, lai lauksaimnieki īstenotu riska pārvaldības pasākumus, kas mazina dažādu riska faktoru ietekmi uz saimniecību, skaidro Zemkopības ministrija (ZM).
Viens no svarīgākajiem riska pārvaldības pasākumiem saimniecībās ir sējumu apdrošināšana, tostarp apdrošināšana pret sausuma risku. Tā kā sausums bieži vien ir plaša mēroga apdraudējums, tam iestājoties, vienlaikus cieš daudzi lauksaimnieki, un apdrošinātājiem ir jāizmaksā lauksaimniekiem liela apmēra atlīdzība. Tādējādi apdrošinātāji ir pakļauti ievērojamiem finansiāliem izdevumiem, kas pārsniedz to rīcībā esošos līdzekļus. Šāda situācija ietekmē apdrošinātāju vēlmi piedāvāt lauksaimniekiem apdrošināšanu pret sausuma risku, kā arī būtiski ietekmē apdrošināšanas polises cenu un iespējamās apdrošināšanas atlīdzības apmēru. Lai nodrošinātu to, ka lauksaimniekiem tirgū ir pieejama kvalitatīva apdrošināšana pret sausuma radītajiem zaudējumiem, ir nepieciešams samazināt apdrošinātāju bankrota risku.
Valdība ir apstiprinājusi savu gatavību pēc nepieciešamības iesaistīties kompensācijas izmaksai apdrošinātājiem, kas izmaksājuši atlīdzības lauksaimniekiem pēc plaša mēroga sausuma iestāšanās.
Noteikumos izdarīta virkne precizējumu, lai atbalsts tiktu piešķirts atbilstoši Eiropas Savienības Pamatnostādnēm un ar Eiropas Komisiju saskaņotajai atbalsta shēmai. Noteikumu projekts paredz, ka apdrošinātāji kompensāciju var saņemt 7 gadus, sākot no 2021. gada.
Noteikumos noteiktas prasības apdrošinātājam atbalsta saņemšanai. Lai atbalsts būtu mērķtiecīgs, to var saņemt tikai tādi apdrošinātāji, kuru darbība Latvijā ir legāla un kuriem nav nodokļu parādu. Nodokļu nomaksa kā kritērijs plaši tiek lietots dažādos valsts un Eiropas Savienības atbalsta pasākumos, jo finansiāls atbalsts būtu piešķirams tikai tādiem pretendentiem, kas godprātīgi pilda finansiālās saistības pret Latvijas valsti. Tādējādi apdrošinātājam būtu pieļaujams tikai minimālais nodokļu parāds.
Tāpat noteikts, ka atbalstu var saņemt tikai tad, ja sausuma risks apdrošināts atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas savienības atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai attiecīgajā plānošanas periodā, jo šajos noteikumos ir noteiktas prasības apdrošināšanas polisēm, lai tās tiktu korekti noslēgtas un sasniegtu mērķi – saimniecību pasargātu no lielām finansiālām grūtībām.
Lai apdrošinātāju rīcībā nebūtu pārāk mazi ieņēmumi no apdrošināšanas prēmijām un tie spētu izmaksāt lauksaimniekiem atlīdzības, noteikumos ir noteikts, ka apdrošināšanas prēmija nedrīkst būt mazāka par 1 % no ha vērtības.
Noteikta maksimālā atlīdzības daļa, ko apdrošinātājs izmaksā lauksaimniekam sausuma gadījumā – 60 % no lauksaimnieka kopējās sausuma radīto zaudējumu vērtības kārtējā gadā. 60% ir samērā liela daļa no zaudējumiem, un tā būtiski atvieglo lauksaimniekam turpmāko darbību un ļauj vielāk pārvarēt sausuma radīto nelabvēlīgo ietekmi uz saimniecību. Šāds atlīdzības apmēra sliekšņa nosacījums ir viens no veidiem, kā ierobežot to, ka apdrošinātājs lauksaimniekiem izmaksā pārlieku lielas atlīdzības izmaksas, un tādējādi arī valsts ir pasargāta no pārlieku lielas kompensācijas izmaksas apdrošinātājiem, jo arī valsts budžeta līdzekļi ir ierobežoti, skaidro ZM.
Ja iestājies sausums, kas radījis zaudējumus, apdrošinātāji saskaņā līdz kārtējā gada 15. oktobrim iesniedz Lauku atbalsta dienestā aprēķinus par minēto zaudējumu daļu, pievienojot dokumentus (piemēram, sējumu apsekošanas aktus u.c.), kas pierāda, ka zaudējumi attiecīgajam lauksaimniekam ir radušies tieši sausuma dēļ. Tāpat apdrošinātājam ir jānorāda, kādā apmērā ir plānots vai saņemts finansējums no pārapdrošināšanas.