Pēdējās nedēļas laikā "Luminor" banka ir saņēmusi informāciju par vairāk nekā simts gadījumiem, kad, uzdodoties par banku vai finanšu institūciju darbiniekiem, krāpnieki ir zvanījuši cilvēkiem, lai izkrāptu internetbankas pieejas, privātos datus un uzkrātos līdzekļus. "Luminor" banka aicina iedzīvotājus, īpaši krievu valodā runājošos, būt uzmanīgiem un nekādā gadījumā neizpaust savus personas datus, jo banka saviem klientiem tos nekad neprasa, kā arī nekad neatteiks saziņu latviešu valodā.
Šīs nedēļas laikā novēroti ap 20 krāpniecības gadījumu dienā, kad krāpnieki rada cilvēkos trauksmes sajūtu, brīdinot par it kā aizdomīgiem darījumiem kontā un, lūdzot nekavējoties nosaukt savus personīgos datus - "SmartID", personas kodu vai citu informāciju, lai it kā palīdzētu izvairīties no naudas zaudēšanas, bet patiesībā tos piesavinās sev.
Krāpnieki par saviem upuriem visbiežāk izvēlas krievvalodīgos Latvijas iedzīvotājus, jo latviešu valodu nepārvalda. Krāpnieciskus zvanus visbiežāk var atpazīt tieši pēc tā, ka zvanītājs nerunās latviski, aizbildinoties, ka vēl mācās latviešu valodu, tāpēc runās krieviski, bieži arī ar akcentu. Saņemot šādu aizdomīgu zvanu, Luminor aicina to nekavējoties pārtraukt un informēt savu banku.
Arī "Luminor" Tehnoloģiju departamenta vadītājs Iļja Sovetovs saskārās ar krāpnieku gadījumu, kad zvanīja sieviete no vietējā numura, kas uzdevās par bankas krāpšanas novērošanas departamenta darbinieci un vaicāja, vai nupat viņš ir mēģinājis veikt 300 eiro pārskaitījumu. "Sieviete zināja manu vārdu, un interesējās, vai neesmu pazaudējis savu ID karti vai pasi, tāpat viņa vaicāja, kādas autentifikācijas metodes es izmantoju, pieslēdzoties internetbankai. Savukārt kad es lūdzu viņu stādīties priekšā vai pateikt, kāds ir mans bankas lietotājvārds, viņa minēja, ka esot jaunākā speciāliste un šādas piekļuves datiem viņai nav. Kad turpināju uzdot krāpniecei kontroljautājumus par to, kurā bankā viņa strādā vai kas ir viņas priekšnieki, krāpniece zvanu pārtrauca," pieredzē dalās Sovetovs.
Šobrīd krāpnieki nereti zvana vienam cilvēkam pat vairākas reizes dienā un no dažādiem telefona numuriem, cenšoties pakāpeniski uzzināt informāciju par to, kuras bankas klients ir cilvēks, lai pēc tam šo informāciju izmantotu pret viņu. Tāpat netrūkst gadījumu, kad krāpnieki jau iepriekš ir iepazinušies ar internetā pieejamo informāciju par konkrēto cilvēku - piederību bankai, vārdu, uzvārdu, telefona numuru, e-pastu, darba vietu. Iegūtie dati pēc tam tiek izmantoti, lai pārliecinātu cilvēku, ka zvanītājs (krāpnieks) ir no bankas.
Svarīgi zināt: banka nekad nezvana un nesūta klientiem e-pasta vēstules ar lūgumu izpaust klientu privātos datus (konta numuru, "Smart-ID" PIN kodus, maksājumu kartes datus - kartes numuru un CVC kodu, kas atrodas kartes aizmugurē, kartes PIN kodu, internetbankas pieejas paroles, u.c.), nelūdz apstiprināt maksājumus.
"Luminor" banka aicina klientus būt piesardzīgiem un neizpaust nevienam informāciju par internetbankas pieeju vai maksājumu kartes datiem trešajām personām. Tāpat "Luminor" aicina iedzīvotājus parūpēties par saviem tuviniekiem, īpaši senioriem, aicinot tos neatbildēt uz šiem krāpnieciskajiem zvaniem.
Ja tomēr ir aizdomas, ka notikusi krāpšana, nauda ir pārskaitīta krāpniekam, vai maksājumu kartes, internetbankas dati ir nopludināti, pēc iespējas ātrāk par to jāziņo bankai un policijai. Arī, ja karte ir pazaudēta vai nonākusi nepareizajās rokās, nekavējoties tā jābloķē savā internetbankā vai zvanot bankai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
