Vērtēs publiskās un privātās partnerības modeļa izmantošanu Bauskas un Iecavas apvedceļu būvniecībā

SM līdz 2022. gada 1. jūlijam uzdots izstrādāt finanšu un ekonomisko aprēķinu autoceļa pārbūves projektam, lai pamatotu publiskās un privātās partnerības modeļa izmantošanas investīciju periodā lietderīgumu.

SM uzsver, ka Latviju šķērso vairāki Eiropas transporta tīkla autoceļu maršruti, pa kuriem notiek intensīva tranzīta satiksmes plūsma un kas savieno Latviju ar ES valstīm, vienlaicīgi nodrošinot iekšējo satiksmi valstī. Noslogotākais no šiem autoceļu maršrutiem ir Eiropas autoceļa E67 maršruta posms no Ainažiem līdz Grenctālei, kur kravas satiksmes intensitāte ir vidēji 3100 transportlīdzekļi diennaktī. E67 maršrutā ietilpstošais autotransporta koridors "Via Baltica" ir posms no Tallinas līdz Varšavai, kas ir svarīgs tranzīta satiksmes koridors.

Latvijā "Via Baltica" ietilpst valsts galvenais autoceļš A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle). Tas ir viens no noslogotākajiem valsts galvenajiem autoceļiem: satiksmes intensitāte šajā autoceļā ir robežās no 6000 līdz 28 300 transportlīdzekļiem diennaktī, tajā skaitā, kravas transporta intensitāte ir robežās no 2710 līdz 4110 transportlīdzekļiem diennaktī.

Patlaban visā autoceļa posmā nav neviena divu brauktuvju posma, kas neatbilst drošas un ērtas satiksmes vajadzībām, uzsver SM. Tāpat autoceļa A7 maršruts šķērso Iecavas un Bauskas pilsētas teritorijas, kurās satiksmes ātrums jāsamazina un jāveic apstāšanās pie luksoforiem, tādā veidā palielinot transportlīdzekļu radīto izmešu apjomu. Tehniskajiem parametriem neatbilstoši un autoceļu maršruti, kas šķērso apdzīvotas vietas, katru gadu tautsaimniecībai nodara apjomīgus zaudējumus, jo, veidojoties autotransporta sastrēgumiem, pieaug autotransporta ekspluatācijas izmaksas, brauciena ilgums un degvielas patēriņš, uzsver ministrijas pārstāvji.

Šobrīd uzsākts publiskās un privātās partnerības projekts "E67/A7 Ķekavas apvedceļš", kura ietvaros līdz 2023.gada beigām plānots pārbūvēt esošos autoceļa A7 posmus un izbūvēt jaunu autoceļu, arī 12,22 km garu posmu ar četrām joslām, vairāklīmeņu satiksmes mezglus un vietējo paralēlo ceļu tīklu.

Autoceļa A7 posmā pēc plānotā Ķekavas apvedceļa ir divas apdzīvotas vietas - Iecava un Bauska, caur kurām virzās satiksme. Pieaugot satiksmes plūsmai (īpaši kravu tranzītam), ir palielinājusies Iecavas un Bauskas iedzīvotāju un pašvaldību neapmierinātība, pieprasot Iecavas un Bauskas apvedceļu izbūvi.

Pēc Bauskas pilsētas pašvaldības pasūtījuma, 2017.gadā tika veikti pētījumi par trokšņu līmeni un gaisa kvalitāti pilsētā, kuros pamatoja autoceļa A7 negatīvo ietekmi uz Bauskas iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti.

Lai autoceļa A7 posmā no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai uzlabotu satiksmes drošību, satiksmes caurlaides spēju un samazinātu vides piesārņojumu, ceļā pavadīto laiku, uzlabojot Bauskas un Iecavas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, šīm apdzīvotajām vietām ir jāizbūvē apvedceļi, tādā veidā pēc "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) aplēsēm novirzot uz apvedceļiem tranzītsatiksmi 100% apmērā, kā arī vietējā rakstura kravas satiksmi 80–90% apmērā. Apvedceļus izmantos arī vieglais transports, un LVC prognozē, ka uz apvedceļiem tiktu novirzīti 50–70% no kopējās satiksmes plūsmas.

Laikā no 2008.-2010.gadam tika izstrādāta "E67 VIA Baltica posma A4 (Saulkalne) – Bauska (Ārce) attīstības izpēte", kas ir projektēšanas procesa pirmais posms un kuras ietvaros izstrādāts risinājums autoceļa A7 pārbūvei par divbrauktuvju autoceļu ar 2 joslām katrā virzienā, vairāklīmeņu satiksmes mezgliem un paralēlo vietējo ceļu tīklu posmā no valsts galvenā autoceļa A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils–Babīte) līdz apdzīvotai vietai Ārce aiz Bauskas virzienā uz Lietuvas robežu, ieskaitot Iecavas un Bauskas apvedceļus.

Pamatojoties uz izpētes būvniecības darbu izmaksu aprēķiniem, tiem piemērojot izmaksu pieauguma koeficientu uz 2020. gadu, orientējošas kopējās būvniecības izmaksas autoceļa A7 pārbūvei no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai, ieskaitot Iecavas un Bauskas apvedceļus ir 301,2 miljoni eiro (ar PVN) (bez projektēšanas un zemju iegādes), tai skaitā, Iecavas apvedceļš – 129,4 miljoni eiro, Bauskas apvedceļš – 106,7 miljoni eiro. Autoceļa A7 kopējais pārbūves posma garums – 47 km.

Projekta īstenošanai ir nepieciešams veikt vairākus sagatavošanās posmus. Stratēģijā 2040 plānotais laika grafiks projekta īstenošanai ir šāds:

Ņemot vērā, ka valsts budžeta finansējums jaunu satiksmes infrastruktūras projektu finansēšanai ir nepietiekams, ir nepieciešams izvērtēt iespēju minētā autoceļa A7 posma pārbūvei par ātrsatiksmes autoceļu piemērot publiskās un privātās partnerības modeli, piesaistot valsts budžetam alternatīvu finansējumu, norāda SM, taču šim modelim jāveic finanšu un ekonomiskie aprēķini, kas tiks veikti līdz 2022.gada 1. jūlijam. Finanšu un ekonomisko aprēķinu izmaksas plānotas līdz 20 000 eiro apmērā.