Paredz radīt priekšnoteikumus pensiju plānu līdzekļu ieguldīšanai Latvijas ekonomikā, nevis tikai indeksu fondos  (1)

Abas puses vienojās, ka turpmākas izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā veicamas pēc rūpīgas izpētes un meklējot samērīgus risinājumus, tostarp, nemazinot šī brīža iemaksu apmēru un papildus apsverot individuālas brīvprātīgas dalībnieka un darba devēja ieguldījuma daļas iespēju.

Paredzēts radīt priekšnoteikumus pensiju plānu līdzekļu ieguldīšanai Latvijas ekonomikā, nevis tikai indeksu fondos, piemērojot lētāku un ērtāku pasīvo ieguldīšanu citu valstu ekonomikās un aizvien lielāku fokusu liekot uz piesardzīgu, bet aktīvu ieguldīšanu ieguldījumu plānu dalībnieku interesēs, izmantojot alternatīvos ieguldījumu fondus, it īpaši, ja ir runa par ilgtspējīgiem ieguldījumiem.

Tāpat tika panākta vienošanās sniegt iespēju fondēto pensiju shēmas dalībniekam viņam ērtā vidē, kas nav tikai valsts uzturēta platforma, piemēram, internetbankā, apskatīt viņa uzkrājumu, kā arī fondēto pensiju shēmas pārvaldītājam uzzināt, kas ir viņa klienti.

"Latvijas pensiju sistēma ir atzīta par 13. ilgtspējīgāko pasaulē, liecina starptautiskās kompānijas "Allianz" "Pensiju ilgtspējas indekss 2020", analizējot vairāku kritēriju kopumu: demogrāfiju, pensiju sistēmu, valsts finansiālo stāvokli. Vienlaikus, modelējot nākotnes situācijas, pētījumā redzams, ka būtiski pieaugs pensijas vecuma iedzīvotāju skaits visā pasaulē, un tas nozīmē, ka ir jāapsver dažādi risinājumi, lai pensiju sistēma varētu veiksmīgi pastāvēt, tostarp Latvijā," sacīja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

Tāpat viņa atzīmēja, ka aptuveni trešdaļa Latvijas darbspējīgo iedzīvotāju neveic sociālās apdrošināšanas iemaksas vai maksā tās no minimālās algas, kas ievērojami palielina viņu risku vecumdienas pavadīt nabadzībā. "Ja Latvijā nebūtu pensiju otrais līmenis kā integrālas pensiju sistēmas daļa, nabadzīgo iedzīvotāju skaits pieaugtu par vismaz 10%-15%. Apzinoties šos riskus, finanšu sektors kopā ar Labklājības ministriju īstenos konkrētus pasākumus, lai veicinātu uzticību pensiju sistēmas ilgtspējai," teica Bajāre.

Savukārt labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP) uzsvēra, ka jebkurām izmaiņām pensiju sistēmā ir jānotiek ļoti pārdomāti un uzmanīgi, taču tajā pašā laikā ir saprotams, ka nepieciešama progresīva attīstība šajā jomā. "Ir jānodrošina mūsu cilvēku sociālā aizsardzība, vienlaicīgi domājot par pensijas kapitāla pavairošanu, tajā skaitā veicot ieguldījumus Latvijas ekonomikā. Pensijas kapitāla pārvaldīšanā būtiski aspekti ir arī veselīga konkurence fondu pārvaldītāju starpā un pārvaldības maksu tālāka samazināšana, tādejādi nodrošinot maksimāli labāko un izdevīgāko pakalpojumu Latvijas iedzīvotājiem," teic Eglītis.

Viņš skaidroja, ka vienošanās paredz arī uz lietotāju orientētu rīku izstrādi, kas palielinās iedzīvotāju apzinātības līmeni par pensijas apmēru, uzkrājumu pieauguma dinamiku un potenciāli - vairos motivāciju laicīgi domāt par vecumdienās nepieciešamo līdzekļu uzkrāšanu darba mūža laikā.

Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.