Plāno veidot Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu sākotnējā publiskā piedāvājuma fondu

"Altum" sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju, to kompetences ietvaros, uzdots pārstāvēt Latvijas Republiku sarunās ar deleģētajiem Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas pārstāvjiem par fonda darbības nosacījumiem, tajā skaitā, pārvaldības struktūru un noteikumiem, un sagatavot priekšlikumu par fonda darbības nosacījumiem.

Tāpat plānots noteikt, ka atbalsta pasākuma atbildīgās iestādes funkcijas veic Ekonomikas ministrija.

EK uzdots iekļaut nepieciešamā finansējuma piešķiršanu 20 000 000 eiro apmērā.

EM sadarbībā ar FM un "Altum" uzdots izstrādāt un iesniegt MK specifiskā atbalsta mērķa īstenošanas noteikumus par fonda izveidi līdz 2022. gada 31. martam.

"KPMG" konsorcijs paredz organizēt sarunu ciklu, lai Latvijas un Lietuvas un deleģētās nacionālās attīstības finanšu institūcijas, sadarbībā ar Latvijas un Lietuvas finanšu ministrijām un ekonomikas ministrijām, un Igaunijas pusei piedaloties kā novērotājam, vienotos un izstrādātu fonda darbības noteikumus.

Tālākā perspektīvā, un ja tiek panākta attiecīga vienošanās, fonds pēc tā sekmīgas darbības uzsākšanas un noteikta brieduma sasniegšanas varētu tikt kotēts biržas sarakstā, ļaujot Baltijas valstu valdībām iziet no instrumenta un atgūt veiktos ieguldījumus.

FM skaidro, ka Finanšu sektora attīstības plānā 2021.-2023.gadam paredzēts izveidot Baltijas valstu akselerācijas fondu (Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) fonds)".

Šī sadarbība virziena ietvaros, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) uzdeva uzņēmumam "KPMG Baltics" īstenot konsultāciju līgumu – kapitāla tirgus attīstības akseleratora jeb mazo un vidējo uzņēmumu sākotnējā publiskā piedāvājuma fondu. Fonda projekta mērķis ir atbalstīt Baltijas MVU piekļuvi finansējumam un Baltijas kapitāla tirgu attīstību saskaņā ar ES kapitāla tirgu savienības mērķiem.

Ziņojumā minēts, ka nepieciešams palielināt un dažādot piekļuvi finansējumam, īpaši tiem uzņēmumiem, kuriem ir iespējas augt un kļūt par nozares līderiem un darboties ārvalstīs. Nepieciešams arī piesaistīt ieguldījumus gan no institucionālajiem, gan privātajiem ieguldītājiem. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka katra no Baltijas valstīm ir mazs tirgus, kas nereti sacenšas par lielu starptautisko investoru interesi, tādēļ ir būtiski uzskatīt reģionu par vienotu tirgu, kas spēj attīstīt spēcīgus uzņēmumus.

Pēdējo 10 gadu laikā ir notikusi nozīmīga Baltijas privātā kapitāla tirgus attīstība un izaugsme. Savukārt publiskā kapitāla tirgus ir attīstījies relatīvi lēnāk, neizmantojot tā potenciālu, ja salīdzina publiskā tirgus lielumu Baltijas valstīs ar citu ES valstu tirgiem. MVU saskaras ar grūtībām izaugsmes ceļā no privātā un riska kapitāla finansējuma uz publisko kapitāla tirgu, kas paredz plašāka investoru loka piesaisti. Bieži vien MVU nepietiekamais izmērs, atpazīstamības trūkums, investoru piesaistes izmaksas un nepieciešamās publiskā tirgus kompetences ir būtiskākie šķēršļi, lai uzņēmums patstāvīgi ieietu publiskajā tirgū, skaidro FM.

Fonds nodrošinātu finansējumu MVU un vidēja kapitāla uzņēmumu sākotnējai kotēšanai un iekļaušanai Baltijas valstu akciju tirgū, uzlabotu finansējuma pieejamību MVU, un vienlaikus arī veicinātu arī Baltijas kapitāla tirgus attīstību. Fonda mērķauditorija būtu pelnoši uzņēmumi ar uzņēmuma vērtību no 5 līdz 100 miljoniem eiro.

Plānots, ka fonds veiktu ieguldījumus:

1. sākotnējos publiskos vai privātajos piedāvājumos, kas saistīti gan ar galveno tirgus sarakstu, gan ar daudzpusējās tirdzniecības sistēmas (MTF) alternatīvo tirgus sarakstu Nasdaq Baltijas biržā;

2. pirms publiskā piedāvājuma posmā ar skaidru nolūku piemērotā laika posmā (orientējoši 12–24 mēnešos) iekļaut uzņēmumu šī punkta a. apakšpunktā minētajās tirdzniecības vietās.

Paredzēts, ka fonds darbotos kā specializēts finanšu starpnieks, kurš veic ieguldījumus uzņēmumā pirms publiskā piedāvājuma, līdz ar to būtiski atbalstot publiskā piedāvājuma līdzekļu vākšanu un tiešu iekļaušanu tirgū, darbojoties kā "stūrakmens ieguldītājs". Fonds veiktu būtisku ieguldījumu (ar to saprot vismaz 25% no kapitāla vai parāda vērtspapīru emisijas) uzņēmumā, ar to sniedzot pozitīvu signālu citiem potenciālajiem investoriem.

Fonds katrā darījumā ieguldītu līdz 50% no kopējā emisijas apjoma vērtspapīros ar ISIN kodu regulētā un alternatīvajā tirgū, bet pārējai ieguldījuma daļai ir jānāk no citiem ieguldītājiem, kuri saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem ir kvalificēti kā "privātie ieguldītāji".

Mērķis ir izveidot fondu 80 miljonu eiro apmērā, bet minimālais fonda apmērs ir 40 miljoni eiro. Ierosinātajam fondam ir jāveido līdzsvarots un diversificēts portfelis. Ieguldījuma apmērs vienā uzņēmumā ir robežās no 0,5–5 miljoniem eiro, vidēji no 2–3 miljonu eiro apmērā, un tas ļautu veikt 21–24 ieguldījumus iepriekš minētajā mērķa lielumā, vai arī 15–18 ieguldījumus ar minimālo fonda lielumu.

Paredzēts, ka fonda līmenī sākotnējā posmā piedalīsies divas Baltijas valstis (Latvija, Lietuva), savukārt Igaunija potenciāli pievienosies vēlāk. Tiek apsvērts arī starptautisko finanšu institūciju (SFI) ieguldījums fondā, vai arī to iesaiste pārvaldības pieredzes pārņemšanā. Tālākā perspektīvā ir iespējams arī Eiropas Savienības topošā MVU sākotnējā publiskā piedāvājuma fonda daļas ieguldījums.

Fonda darbības laiks ir 10 gadi, no tiem pirmie pieci gadi ir ieguldījumu periods un nākamie pieci gadi atsavināšanas periods, un ieguldījumu periodā tiek ieguldīti vidēji 14% no fonda līdzekļiem gadā.

Ņemot vērā, ka iespējamie fonda ieguldītāji (Latvija un Lietuva, vēlāk potenciāli Igaunija un/vai starptautiskās finanšu institūcijas) turpina apspriest un vienoties par fonda detaļām un struktūru, vērtējums var mainīties.