Otrdien, 24. augustā, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2022., 2023. un 2024. gadam, paredzot 2022. gada konsolidētā budžeta izdevumus 11,886 miljardu eiro apmērā.
Premjerministrs Krišjānis Kariņš preses konferencē, kas sekoja pēc valdības sēdes, sacīja, ka valdības mērķis ir necelt nodokļus, bet attīstīt ekonomiku un sociālo labklājību. Paredzēts, ka aptuveni 300 miljoni eiro tiks ieguldīti nepieciešamos virzienos.
Nacionālajai trīspusējai padomei un valdībai ir skaidrs, ka vajadzības ir plašas, bet ir iespējas attīstīt vairākus virzienus, par kuriem vēl būs plašas sarunas.
"Process šodien ir uzsācies, ir skaidrība, kādi ir apstākļi, un mums tikai jāvienojas par to, kurās jomās un kādā apjomā mēs papildus varēsim ieguldīt nodokļu maksātāju līdzekļus. Nākamā budžeta pieņemšanas procesā valdība neplāno pacelt nodokļus," apgalvoja Kariņš.
2022. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 8,741 miljarda eiro apmērā un 2023. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi – 8,569 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru, izdevumi palielināti 668,1 miljonu eiro apmērā 2022. gadam un 732,3 miljonu eiro apmērā 2023. gadam. 2024. gadam izdevumi noteikti 8,543 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar ietvaru 2023. gadam palielināti 706,5 miljonu eiro apmērā.
Būtiskākās izmaiņas 2022. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumos veido paredzētais finansējums 104,9 miljonu eiro apmērā vakcinācijai pret Covid-19, augstas gatavības projektu finansēšanai 97,8 miljoni eiro, ģimenes valsts pabalstam – 90,9 miljoni eiro, kā arī Latvijas un Baltkrievijas robežas stiprināšanai plānotie izdevumi 14,5 miljonu eiro apmērā.
Tāpat 2022. gadam izdevumu pieaugumu ietekmē valsts plānotais līdzfinansējums 316,8 miljonu eiro apmērā Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda projektu īstenošanai. Savukārt no ārvalstu finanšu palīdzības 22,4 miljoni eiro papildus plānoti Izglītības un zinātnes ministrijas sadarbības projektiem, kā arī 10,9 miljoni eiro paredzēti Satiksmes ministrijai dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanai.
Savukārt valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2022. gadam aprēķināti 3,388 miljardu eiro apmērā, 2023. gadam 3,54 miljardu eiro apmērā un 2024. gadam 3,77 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru 2022. gadam izdevumi palielināti 160,9 miljonu eiro apmērā, 2023. gadam izdevumi palielināti 159,9 miljonu eiro apmērā. 2024.gadam izdevumi salīdzinājumā ar ietvaru 2023. gadam palielināti 390,6 miljonu eiro apmērā.
Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumu pieaugumu 2022. gadam veido papildu finansējums 77,3 miljonu eiro apmērā vecuma pensijām, 56,6 miljonu eiro novirzīšana slimības pabalstiem, 15,4 miljonu eiro - bezdarbnieku pabalstiem, 7,1 miljona eiro novirzīšana vecāku pabalstiem.
2022. un 2023. gadam bāzes izdevumi aprēķināti, pamatojoties uz likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam" noteikto maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu attiecīgajam gadam. Savukārt 2024. gadam izdevumi aprēķināti, pamatojoties uz 2023. gadam apstiprināto ietvaru, to koriģējot atbilstoši MK 2012. gada 11. decembra noteikumu Nr.867 prasībām un MK pieņemtajiem lēmumiem.
Speciālajā budžetā korekcijas veiktas, ņemot vērā prognozes valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējo bruto darba samaksu, darba tirgus rādītājiem, patēriņa cenu indeksu pa mēnešiem, saistībā ar sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju skaita un vidējā apmēra prognozēm un citiem faktoriem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
