Pētījums atklāj arī, ka 63% Latvijas iedzīvotāju jau šobrīd vismaz pusi savu pirkumu vai darījumu apmaksu veic digitāli, bet 51% atzīst, ka arī darījumus ar apmaksas summu virs 1000 eiro arī droši veic digitāli ar datora vai viedtālruņa palīdzību.
"Creditea" pētījums parāda, ka vairākums Latvijas iedzīvotāju, jeb 52%, atzīst, ka tiem patīk jaunākās tehnoloģijas un tie tās labprāt lieto, taču tomēr uzskata, ka "ne visam jābūt digitāli vai tiešsaistē". 10% respondentu labprāt gribētu, lai pilnīgi visi finanšu pakalpojumi būtu digitāli vai tiešsaistē. Savukārt 29% pētījuma dalībnieku ir piesardzīgi, atzīstot, ka jaunās tehnoloģijas tiem patīk daļēji un tās ne vienmēr labprāt lieto, jo nav pārliecības par to drošību. Savukārt, tikai 8% respondentu jaunās tehnoloģijas nesaista nemaz un no tām pilnībā izvairītos, ja vien būtu iespēja.
"Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju jeb 53% mūsu pētījumā atzina, ka tiem patīk izmēģināt jaunas lietas, kamēr katrs trešais (35%) šim apgalvojumam nepiekrita. Aptuveni līdzīgu dalījumu mēs novērojam arī citos jautājumos par jaunu finanšu tehnoloģiju izmantošanu – Latvijas cilvēki ir atvērti finanšu digitalizācijai, taču saglabājas piesardzība," saka "Creditea" vadītāja Latvijā Laura Rumbina.
"Creditea" veiktais pētījums arī atklāj, ka pagaidām tikai katrs trešais (31%) Latvijas iedzīvotājs uzskata, ja mākslīgā intelekta programmas būtu labi padomdevēji finanšu pakalpojumu veikšanai, budžeta plānošanai vai uzkrājumu veidošanai. Tam nepiekrīt 46% respondentu, bet aptuveni katram ceturtajam (23%) par šo jautājumu pagaidām nav viedokļa.
"Latvijas Nākotnes finanšu paradumu pētījumu" pēc "Creditea" iniciatīvas veica tirgus pētījumu uzņēmums "RAIT", reprezentatīvā aptaujā uzrunājot 1053 respondentus dažādās vecuma grupās visā Latvijā, laika posmā no šī gada 22. jūnija līdz 6. jūlijam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
