"Šobrīd Finanšu ministrija un nozaru ministrijas aktīvi strādā pie konkrētām programmām, lai iespējami ātri varētu sākt realizēt Atveseļošanas fonda plānā paredzētos projektus. Šo "spēles noteikumu" izstrāde ir pamatnosacījums kvalitatīvai un caurspīdīgai projektu īstenošanai," uzsvēra finanšu ministrs Jānis Reirs.
Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas procesā visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm jānodrošina atbilstošas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas darbība, lai ES piešķirtais finansējums tiktu izmaksāts pamatoti, un līdzekļi investēti sabiedrības interesēs. Sistēma nodrošinās plānā noteikto mērķu un atskaites punktu sasniegšanas uzraudzību. Lai uzraudzību veiktu efektīvi un pārskatāmi, tiks apkopota standartizētu kategoriju dati un informācija, kas ļautu novērst un konstatēt pārkāpumus, proti, krāpšanu, korupciju, interešu konfliktu un dubulto finansējumu Atveseļošanas fonda plānā atbalstītajos projektos.
Lai sasniegtu attiecīgo mērķi, MK noteikumos noteikta Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība, atbildīgās institūcijas, kas nodrošinās noteikto īstenošanas un uzraudzības uzdevumu, informācijas sistēmas izveides un izmantošanas kārtība u.c. nosacījumi.
Savukārt informatīvajā ziņojumā tika sniegta informācija par finanšu resursiem, kas nepieciešami Atveseļošanas fonda plāna ieviešanai un vadības un kontroles sistēmas nodrošināšanai. Kopā indikatīvi uz visu Atveseļošanas fonda plāna ieviešanas periodu (6 gadi) plānoti 32,3 miljoni eiro. Visi nepieciešamie finanšu resursi Atveseļošanas fonda plāna ieviešanai ir plānoti kā terminēti uz noteiktu laiku – līdz Atveseļošanas fonda plāna ieviešanas pilnīgam noslēgumam.
FM Atveseļošanas fonda plāna ieviešanai veiks papildus funkcijas, nodrošinot Atveseļošanas fonda plāna:
koordinatora funkciju sadarbībai ar EK;
reformu ieviešanas atskaites punktu virsuzraudzību;
vadības un kontroles sistēmas izveidi un risku vadību;
progresa ziņojuma, maksājuma pieprasījuma EK sagatavošanu un iesniegšanu;
ieviešanas budžeta plūsmas apkopotās prognozes sagatavošanu;
juridisko virskontroli CFLA pieņemtajiem lēmumiem investīciju īstenošanas ietvaros veiktajās projektu iesniegumu atlasēs;
komunikācijas stratēģisko vadību, komunikāciju;
nozaru ministriju un Valsts kancelejas plānoto atbalsta programmu vai ad-hoc atbalsta projektu (kā arī plānoto grozījumu tajos) sākotnējās izvērtēšanas veikšanu un atzinumu sagatavošanu atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 9. pantā noteiktajam, kā arī komercdarbības atbalsta paziņojumu un kopsavilkumu informācijas iesniegšanu EK sadarbībā ar nozaru ministrijām un Valsts kanceleju, lai nodrošinātu plānoto atbalsta programmu vai ad-hoc atbalsta projektu saderību ar ES iekšējo tirgu;
Revīzija iestādes funkciju.
FM plānotais finansējums ir 2 448 000 eiro.
CFLA pārziņā nākamajos gados būs vienlaicīgi administrējamas trīs programmas ar lielu administrējamo projektu skaitu, maksimumu sasniedzot 2023. - 2024. gadā. CFLA Atveseļošanas fonda ieviešanas uzraudzībai pieprasītais resursu apjoms ir indikatīvs un precīzs funkciju izpildei nepieciešamā resursu piesaistes plāns tiks izstrādāts, ņemot vērā ministriju sagatavotos Atveseļošanas fonda plāna programmu reformu un investīciju laika grafikus. CFLA nepieciešamais finansējums ir 14 570 000 eiro.
Savukārt IUB nodrošina plāna īstenošanas ietvaros veikto iepirkumu izlases veida pārbaudes, pārbaudes ietvaros izteikto ieteikumu ieviešanas uzraudzību, kā arī šo pārbaužu un ieteikumu statusa ievadi sistēmā. IUB nepieciešamais finansējums sasniedz 2 840 000 eiro.
Savukārt dažādām institūcijām funkciju nodrošināšanai plānotais finansējums ir 12,44 miljoni eiro. FM skaidro, ka katras institūcijas atbildībā ir nodrošināt nepieciešamo cilvēkresursu apjomu un veicamo funkciju izpildi piešķirtā finansējuma ietvaros Atveseļošanas fonda plāna ieviešanai
Atveseļošanas fonds (Recovery and Resilience Facility) ir jauna, EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021. – 2027. gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Mehānisma mērķis – atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
