Kartelī iesaistīto būvnieku tiesvedības var ilgt gadiem; aicina sākt piedzīt zaudējumus lietās, kur to var izdarīt  (12)

Šobrīd EM darba grupā tiek izstrādāta stratēģija zaudējumu piedziņai no kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem, kas tuvākajā laikā tiks virzīta saskaņošanai attiecīgajās institūcijām un pēc tam – apstiprināšanai MK.

Visi lēmuma adresāti, izņemot divus, ir pārsūdzējuši lēmumus un pieteikumu iesniegšana tiesai ir noslēgusies, stāstīja Konkurences padomes Juridiskā departamenta direktors Valentīns Hitrovs.

Lēmumu nav pārsūdzējusi SIA "Velve" un SIA "RBSSKALS". Attiecībā uz visiem pieteikumiem KP gatavo paskaidrojumus un lietas materiālus. Kopumā skatoties uz tiesvedības procesiem, KP lēmumi tiek skatīti divās instancēs – Administratīvajā apgabaltiesā un Senātā, ko paredz Konkurences likums. Pēc sagatavotajiem materiāliem tiks noteikts sēžu laiks un pārējā informācija.

Tas, cik ātri virzīsies tiesas process, ir tiesas ziņā, bet KP lietās tiesām ir bijuši dažādi termiņi, līdz ar to konkrētus termiņus ir grūti minēt – līdz šim tie bijuši pāris gadi līdz pat septiņiem gadiem, atzina Hitrovs.

EM valsts sekretāra vietniece Ilze Beināre skaidroja, ka darba grupa aktīvi strādā, ir sagatavota virkne priekšlikumu, jo uzdevums ir komplekss un jānovērtē zaudējumi. Izvērtējums patlaban ir pēdējā stadijā, un tajā iekļauta informācija par to, kāda ir šī karteļa faktiskā ietekme un kāda būs turpmākā rīcība, ņemot vērā, ka runa ir par struktūrfondu līdzekļiem, kas ir jau izmaksāti un daļu vēl plānots maksāt.

MK tiks piedāvāts jautājums par vienotu kopēja piedziņas procesa organizēšanu pret lietā iesaistītajiem dalībniekiem. Paredzams, ka darba grupa darbu pabeigs šīs nedēļas laikā, tālāk nepieciešams attiecīgo institūciju saskaņojums, lai dokumentu paketi varētu iesniegt MK.

"Kā norāda Konkurences padomes pārstāvis, pārsūdzības process var ilgt no diviem līdz septiņiem gadiem, bet mēs nedrīkstam pieļaut, ka, piemēram, potenciālās sankcijas no Eiropas Savienības puses būtu jāsedz nodokļu maksātājiem. Tādēļ nepieciešama skaidra stratēģija, kā valsts iestādēm un pašvaldībām pēc iespējas ātrāk atgūt līdzekļus no negodīgajiem būvniekiem," norādīja komisijas priekšsēdētājs Reinis Znotiņš.

Uz komisijas sēdes dalībnieku jautājumu, vai tas nozīmē, ka arī no būvnieka, kurš vainu atzinis, būs jāgaida zaudējumu atlīdzināšana starp 2 un 7 gadiem, EM Būvniecības politikas departamenta vadītāja Olga Feldmane sacīja, ka tā noteikti nav, ņemot vērā, ka attiecībā uz SIA "Velve" lēmums ir nepārsūdzams, tādēļ jau šobrīd vērsties pret SIA "Velve", no kuras iespējams piedzīt zaudējumus objektos, kur konstatēta vienošanās.

Tajā pašā laikā EM pārstāve sacīja, ka vajadzētu būt centrālajai iestādei, ja tiks pieņemts lēmums par centralizētu zaudējumu piedziņu. Tomēr pārējās lietas gan visdrīzāk efektīvāk būtu apvienot.

Arī Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Larijs Martins uzsvēra, ka centralizētā piedziņa ir daudz lietderīgāka visiem iesaistītajiem, bet primāri katram pasūtītājam ir jāizvērtē savi līgumi un varbūt jau tagad tajos ir normas, kas ļauj vērsties pret būvnieku. No valsts puses FM vērtē, kā šo situāciju atrisināt pēc iespējas vienkāršāk.

"Šobrīd redzam lielu risku saistībā ar iepirkumiem, jo ir bažas slēgt līgumus ar šiem karteļa dalībniekiem, savukārt, ja ar viņiem neslēgs līgumu, tad būvniekiem ir tiesības sūdzēt tiesā pašvaldību par neslavas celšanu un to, ka tā iepirkumā, neskatoties uz prasību izpildi, nav izvēlējusies tos kā uzvarētājus," sacīja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane, kura rosināja, ka EDS varētu būt ievietota informācija, ka pašvaldībām ir tiesības neizvēlēties būvnieku ar reputācijas risku. Turklāt jautājums ir arī par pieejamo finansējumu.

Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone pauda viedokli, ka šobrīd pasūtītājs sanāk kā ķīlnieks, viņš ir aizņēmies, CFLA šo naudu neatgriež un sekas diezgan smagi var ietekmēt pašvaldību budžetu, ja tie ir vairāki miljoni. Tādēļ viņa pauda priekšlikumu, rosinot, ka varbūt valsts var stāties garanta vietā, ja šīs tiesvedības ilgst tik ilgi, jo pašvaldību resursi ir ierobežoti.

Tomēr Martinsons sacīja, ka izprot situāciju, kādā lomā nonākuši pašvaldības kā pasūtītāji. Tomēr valsts budžets ir tikai viens no finansējuma avotiem projektu īstenošanā, un šo, var teikt, esam finansējuši, bet, ja rodas papildu saistības, nezinu, kā politiski un sabiedrības acīs izskaidrot, ka mums jāpiemaksā par krāpniecības darījumu. Pamatā tā ir krāpšana no izpildītāju puses. Vērtējam iespējas pašvaldībām aizņemties, bet neredzu tūlītēju mehānismu, kā no valsts puses no budžeta līdzekļiem varētu iesaistīties šo krāpšanas gadījumu nodrošināšanā," viņš piebilda.