Ēnu ekonomikas apkarošanas padome ceturtdien uzdeva Finanšu ministrijai (FM) sagatavot normatīvā akta projektu, lai noteiktu vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas pienākumu – 2023.gadā deklarēt ienākumu apmēru par 2022.gadu un turpmāk katru gadu, pavēstīja FM pārstāvji.
Ceturtdien Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē FM informēja par sagatavoto Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021. – 2022.gadam projektu, kurš kā prioritāti definē cīņu pret "aplokšņu algu" maksāšanu.
"Aplokšņu algu" mazināšanai veicami pasākumi attiecībā uz nelegālas izcelsmes skaidras naudas avotiem, katrā specifiskā tautsaimniecības nozarē atbildīgajām ministrijām sadarbībā ar noteiktas tautsaimniecības nozares ekspertiem (asociācijām, biedrībām un citiem) identificējot apstākļus un faktorus, kas sekmē neuzskaitītu skaidras naudas līdzekļu izcelsmi un tālāku apriti, tostarp "aplokšņu algu" izmaksās.
Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdes dalībnieki bijuši vienisprātis, ka ēnu ekonomika kropļo tirgu, kavē investīcijas un sabiedrības attīstību kopumā.
Pēc diskusijām nolemts apstiprināt piecus rīcības virzienus "aplokšņu algām" maksājamo līdzekļu izcelsmes avotu mazināšanai – nereģistrēta saimnieciskā darbība, nedeklarēta nodarbinātība un neuzrādīta darba samaksa, neuzskaitīti darījumi un nelegāla preču aprite, skaidras naudas neuzskaitīta un nekontrolēta aprite, kā arī nodokļu nomaksas veicināšana un īstenot ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna projekta pasākumus.
Tāpat padome uzdeva nozaru ministriem sadarbībā ar tautsaimniecības nozarēm identificēt riska faktorus un mēneša laikā iesniegt priekšlikumus ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna papildināšanai.
Padome arī uzdeva FM virzīt ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna projektu apstiprināšanai Ministru kabinetā un sagatavot normatīvā akta projektu, nosakot vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas pienākumu (2023. gadā deklarēt ienākumu apmēru par 2022. gadu un turpmāk katru gadu) un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā.
Sēdes laikā valdības sociālie un sadarbības partneri īpaši akcentēja nepieciešamību likt būtiskāku uzsvaru uz ministriju dialogu ar nozaru organizācijām, lai panāktu biznesa vides sakārtošanos vairākās nozarēs. Tādejādi tikšot nodrošināta godprātīga nodokļu saistību izpilde.
Pēc iepriekšējā Ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu plāna 2016. – 2020. gadam termiņa beigām FM sāka darbu jauna Ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu plāna izveidei. Plāns gatavots, uzklausot tautsaimniecības nozaru asociācijas, uzņēmējus un ekspertus, kā arī nozaru ministrijas par konstatētiem ēnu ekonomiku veicinošiem faktoriem un priekšlikumiem turpmākajam darbam ēnu ekonomikas mazināšanai noteiktā tautsaimniecības nozarē un valstī kopumā.
Ēnu ekonomikas apkarošanas padome tika izveidota 2014. gadā. Padome ir koordinējoša institūcija, kuras mērķis ir ēnu ekonomikas apkarošanas jomā koordinēt un uzraudzīt atbildīgo institūciju – valsts pārvaldes iestāžu un nevalstisko organizāciju – darbību.
Padomes sastāvā darbojas Ministru prezidents, kurš ir arī padomes priekšsēdētājs, ministri, kā arī ģenerālprokurors, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks, Valsts darba inspekcijas direktors, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, Valsts policijas priekšnieks, Veselības inspekcijas vadītājs, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents.
Padomes sēdes nenotiek regulāri, bet tās tiek sasauktas pēc nepieciešamības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
