Latvijai būs pieejams nebijuša apmēra ārvalstu finansējums, kas rada ne tikai lielas iespējas, bet arī riskus  (12)

Dati liecina, ka no plānošanas perioda sākuma līdz 2021. gada 15. septembrim ar 4 miljardu eiro ES fondu atbalstu investīcijām tiek īstenoti 2142 projekti, kas ir 86,4% no 4,7 miljardu eiro pieejamā 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ES fondu finansējuma.

Kopā projektu īstenotājiem izmaksāts ES fondu atbalsts gandrīz 2,8 miljardi eiro (58,9%). Tai skaitā no 2021. gada 18. augusta līdz 15. septembrim ir noslēgti 12 jauni projektu līgumi par 27,2 miljoniem eiro un izmaksāts atbalsts 47,3 miljoni eiro, galvenokārt, vides un reģionālās attīstības, izglītības, pētniecības, attīstības un inovāciju jomās. Vienlaikus šajā laika posmā pabeigti 35 projekti par kopējo finansējumu 23,9 miljoni eiro.

2021. gada astoņos mēnešos plānotā kopējā maksājumu atbalsta saņēmējiem prognoze izpildīta par 83 % (309,6 miljoni eiro), kas ir par 124,4 miljoniem eiro mazāk, salīdzinot ar tādu pašu periodu 2020. gadā. 2021. gada prognoze (544,2 miljoni eiro) izpildīta par 56,9%. Budžeta izpilde: 329,1 miljons eiro, tai skaitā 40,6 miljoni eiro augustā. 2021. gada budžeta likumā iekļautā prognoze izpildīta par 45% (724 miljoni eiro), savukārt 2020. gadā tādā pašā periodā investēja 437,4 miljonus eiro (61%). 2021. gada ieņēmumu prognoze (548 miljoni eiro) izpildīta par 69,2 % (379 miljoni eiro).

Līdz 2021. gada 18. augustam pabeigti 949 projekti ar kopējo ES fondu atbalstu jau virs 1 miljarda eiro (22,3 % no visiem projektu līgumiem), t.sk. 158 projekti par 180,2 miljoniem eiro. 2021. gadā līdz 18. augustam (lielākā daļa transporta, izglītības, pētniecības, attīstības un inovāciju, vides un reģionālās attīstības jomās).

ES fondu maksājumi projektu īstenotājiem 2021. gadā līdz 2021. gada 1. augustam ir 279,8 miljoni eiro - 90 % no attiecīgā perioda prognozes 310,3 miljoniem eiro, t.i., par 30,5 miljoniem eiro mazāk. 2021. gada maksājumu temps projektu īstenotājiem līdz 1. augustam kopumā samazinājies par 93,9 miljoniem eiro, salīdzinot ar 2020. gada attiecīgo periodu – 373,7 miljoniem eiro.

Vislielākais ieguldījums 2021. gadā līdz 2021. gada 1. augustam bija tādās jomās kā vides aizsardzība un reģionālā attīstība (49,8 miljoni eiro), izglītība (47,4 miljoni eiro), kā arī pētniecībā un inovācijās (42,4 miljoni eiro). Maksājumu samazinājumi investīciju jomās bijuši dažādu faktoru dēļ, t.sk. ātrāka avansa dzēšana, maksājumu pieprasījumu izskatīšanas apturēšana uz laiku līdz trūkumu novēršanai, skaidrojumu, pamatojošās dokumentācijas iesniegšanai no īstenotāju puses, īstenošanas termiņu pagarinājumi, projektos ieplānoto darbību kavēšanās u.c.

2021. gada jūlijā CFLA ir aktualizējusi ES fondu investīciju prognozi 2021. gadam un turpmākiem gadiem. 2021. gada aktuālā prognoze ir indikatīvi 529 miljoni eiro ES fondu maksājumi (nedaudz mazāk par 2021. gada februārī izstrādāto – 544 miljoni eiro) – apjomīgākie maksājumi iespējami tādās jomās kā vides aizsardzība un reģionālā attīstība (92 miljoni eiro), izglītība (83 miljoni eiro), pētniecība un inovācija (72 miljoni eiro), transports (64 miljoni eiro) un videi draudzīga ekonomika (57 miljoni eiro). Vienlaikus projektu īstenotāju plāni par 2022. gadu paredz ievērojamu naudas plūsmas pieaugumu.

2021. gadā līdz 1. augustam ES fondu investīcijām no budžeta novirzīti 288,5 miljoni eiro (par 74,9 miljoniem eiro mazāk nekā 2020. gada attiecīgajā periodā). 2020. gada beigās tika prognozēti budžeta izdevumi 2021. gadā kopā indikatīvi 724 miljoni eiro.

2021. gada 10.septembrī Latvija saņēma priekšfinansējumu 13 % jeb 237 miljonu eiro apmērā no kopējā Atveseļošanas fonda finansējuma apjoma 1,82 miljardu eiro apmērā. Turpmākos līdzekļus Latvija varēs piesaistīt, sasniedzot konkrētos Atveseļošanas fonda plānā noteiktos projektu un reformu atskaites punktus un mērķus.

Katru gadu EK vērtēs Latvijas progresu Atveseļošanas fonda plāna ieviešanā, un atbilstoši tam būs pieejams turpmākais finansējums. Savukārt 7. septembrī valdība apstiprināja MK noteikumus par Atveseļošanas fonda plāna īstenošanu un uzraudzību. Šobrīd FM un nozaru ministrijas aktīvi strādā pie konkrētām programmām, lai iespējami ātri varētu sākt realizēt Atveseļošanas fonda plānā paredzētos projektus.

Turpinās aktīvs darbs pie ES fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda uzsākšanas, pēc atkārtotas saskaņošanas procedūras un MK lēmuma FM plāno līdz 2021. gada beigām iesniegt darbības programmas projektu apstiprināšanai EK, kā arī veic nepieciešamās darbības, lai līdz 2021. gada beigām būtu spēkā ES fondu 2021. - 2027. gada vadības likumprojekts un pakārtotie horizontālie MK noteikumi.

Kopā ar vēl īstenojamām 2014.-2020. gada ES fondu investīcijām, jaunajām 2021.-2027. gada ES fondu un Atveseļošanas fonda līdzekļiem, turpmākajos gados Latvijai ir pieejama vēl nebijuša apmēra ārvalstu finanšu palīdzība, kas rada ne tikai lielas iespējas, bet arī vienlaikus izaicinājumus un riskus līdzekļu efektīvā izmantošanā, uzsver FM.

FM Eiropas Savienības fondu stratēģijas departamenta direktors Edgars Šadris sacīja, ka rūpīgi jādomā, kā sabalansēt esošo un līdzšinējo programmu līdzekļus ar tām, kas nāks tuvākajā laikā. Lai izvairītos no investīciju pīķa, strauji jādomā par ANM līdzekļu ieplūšanu ekonomikā.

Izveidots arī grafiks, kā ministrijām sagatavot plānus, un svarīgi, lai pie tā arī turētos.

Tuvākajā gadā būs pieejami gandrīz 7 miljardi eiro, kas ir vismaz par 200 miljoniem gadā vairāk nekā līdz šim. Svarīgi, lai investīcijas ekonomikā ieplūst vienmērīgi, viņš uzsvēra.

Tāpat Šadris piebilda, ka visi horizontālie priekšdarbi attiecībā uz ANM ir izdarīti, pirmais avansa maksājums ir saņemts, un ir būtiski strauji ķerties pie aktivitāšu nosacījumu izstrādes, kas ir ministriju pārziņā.

Tuvākā mēneša laikā plānots MK iesniegt arī plānu DP 2021-2027 īstenošanai, lai nākamā gada sākumā jau varētu apstiprināt jauno darbības programmu, lai nākamgad varētu uzsākt tās īstenošanu.