Inflācijai nevajadzētu atstāt nekādas būtiskas sekas, ja vien tā nesaglabāsies ilgstošāku laika periodu, šodien Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par valdības rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Šodien komisijas sēdē Rutkaste sniedza valstī noteikto Covid-19 infekcijas izplatības ierobežojošo un atbalsta pasākumu izvērtējumu, kā arī atbildēja uz deputātu jautājumiem.
Opozīcijas pārstāvis Valērijs Agešins (S) lūdza Latvijas Bankas pārstāvi komentēt paša iepriekš publiski teikto, ka Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2021.gadam no iepriekš lēstajiem 2% līdz 2,8%, bet nākamajam gadam gada vidējās inflācijas prognoze palielināta no 2,9% līdz 4%.
Rutkaste skaidroja, ka, nonākot pandēmijā, Latvijā, Eiropā un arī citviet zināmu laika periodu bija novērojama deflācija. Pandēmijas sākumā daudzām lietām cenas samazinājās, turpretī šobrīd redzams, ka process pagriezies pretējā virzienā.
Viņš norādīja, ka pandēmija ir atstājusi negatīvu ietekmi attiecībā uz piedāvājumu atsevišķās jomās - globāli pašlaik trūkst atsevišķu preču. Latvijas Bankas eksperts stāstīja, ka novērojamas problēmas piegāžu ķēdēs, jo neviens nav iepriekš turējis lielu izejvielu krājumu. Uzņēmēji paļāvās, ka piegādes būs laikā un tik, cik vajag. Rodoties sarežģījumiem, tie atstāj būtisku ietekmi, piebilda eksperts.
Tomēr, viņaprāt, inflācijai nevajadzētu atstāt nekādas būtiskas sekas, ja vien tā nesaglabāsies ilgstošāku laika periodu un to nesāks ietekmēt Latvijas specifiskie faktori, piemēram, būvniecības nozares pārkaršana.
Pagaidām viņš kā makroekonomists par gaidāmajiem 4% neraizētos. "Protams, cilvēkiem tas ir nepatīkami, jo cenas pieaug, bet ienākumi nepieaug tik strauji," akcentēja Rutkaste, vienlaikus informējot, ka vidēji tautsaimniecībā algu pieaugums būšot būtiski straujāks par cenu pieaugumu gan nākamgad, gan nākamajos gados.
Tāpat viņam tika vaicāts, vai, viņaprāt, krīzes situācijas risināšanā Latvijā trūkst kompleksas pieejas. Latvijas Bankas pārstāvis norādīja, ka kāda starpministriju biroja izveide "nebūtu bijusi nekāda revolūcija". Iespējams, kaut kas būtu strādājis labāk, tomēr viņš šaubās, vai kaut kas būtu kardināli mainījies.
Pēc viņa domām, lēmumu pieņemšanas procesā būt jāiegulda vairāk analītiskā darba, jābūt datiem un operatīviem aprēķiniem. Viņš atklāja, ka Latvijas Bankā ir eksperti, kuri diezgan ātri varētu uzņēmumu mikrodatus apstrādāt, tomēr, viņaprāt, šādai kapacitātei būtu jābūt dažādās valsts institūcijās. Tāpat svarīga būtu datu pieejamība krīzes laikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!